Pirms desmit gadiem Latvija oficiāli iestājās Eiropas Savienībā (ES),
tādējādi īstenojot vienu no saviem galvenajiem ārpolitikas mērķiem.
1999.gada decembrī Helsinku padomē tika nolemts sākt iestāšanās
sarunas ar Latviju. Lēmuma par Latviju pamatā bija Eiropas Komisijas
(EK) progresa ziņojumi, jo toreiz Latvijas atbilstība iestāšanās
kritērijiem EK ziņojumā bija novērtēta atzinīgi divus gadus pēc kārtas.
Tas bija apliecinājums, ka integrācijas process ES ļāvis mobilizēt
Latvijas iekšējās reformas, ļaujot turpmākos divus gadus, proti, laika
posmā no 2000.-2001.gadam, notikt Latvijas iestāšanās sarunām.
2003.gada 16.aprīlī toreizējā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga
un Ministru prezidents Einars Repše (tolaik – JL), bijusī ārlietu
ministre Sandra Kalniete un sarunu vadītājs Andris Ķesteris Atēnās
Latvijas vārdā parakstīja līgumu par pievienošanos ES.
2003.gada 20.septembrī notika tautas nobalsošana par Latvijas dalību
Eiropas Savienībā (ES), kad par Latvijas iestāšanos ES nobalsojot 66,97%
balsstiesīgo iedzīvotāju. Pret Latvijas dalību ES nobalsoja gandrīz
trešdaļa jeb 32,26% iedzīvotāju.
2003.gada 30.oktobrī Saeima ratificēja Latvijas pievienošanās līgumu ES.
Savukārt 2004.gada 1.maijā Latvija oficiāli iestājās ES.
