Rīt, 1. maijā, ir Darba svētki. Īpaša diena tā būs arī 1. Maija ielas iedzīvotājiem Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta Kriškalnos, kuri aicina visus kopīgi svinēt šos svētkus. Būs gājiens, koncerts, tirdziņš, izstāde, zupas vārīšana, vizināšanās zirga pajūgā un citas atrakcijas.
Pagastā galvenā
1. Maija iela ir pagasta galvenā iela. Kilometra garumā tā ved no Kalna ielas Pļaviņu pilsētas teritorijā līdz Vietalvas ielai. Ielu sāka veidot padomju saimniecības “Pļaviņas”, kas dibināta 1958. gadā, darbības laikā. Tajā ir deviņas daudzdzīvokļu mājas (vienā no tām darbojas Pļaviņu novada sociālais dienests un bāriņtiesa), kas sāktas būvēt pagājušā gadsimta 60. gados. To, kādā secībā tās uzceltas, precīzi tomēr nevar pateikt, jo pašvaldībā esošajos dokumentos ir vienas ziņas, bet cilvēki atminas, ka pirmie tapuši nami tuvāk kantora ēkai. Katrā ziņā ielas pusē ar nepāra numuriem mājas bija vispirms, bet pretējā pusē (tās ir Pļaviņu pilsētas teritorijā) — vēlāk.
Tur ir arī divu iestāžu ēkas — pirmsskolas izglītības iestāde “Jumītis” 1. Maija ielā 4 un pagasta pārvalde ar bibliotēku 1. Maija ielā 6 (tur reiz bija saimniecības ēdnīca un vēlāk veikals). 1. Maija ielā 1 mājvietu radušas vairākas pagasta biedrības. Dažas ēkas ir pietuvinātas ielai, tomēr nav šajā adresē.
1. Maija iela ir arī Ludzā, Cēsīs, Jelgavā, Jēkabpilī, Maltā un, iespējams, arī citviet.
Kārklus izbrāķē
Šobrīd daudzi cilvēki, kuri dzīvo 1. Maija ielā, precīzi pat neatminas, kā iela ieguva savu nosaukumu. Tomēr aiviekstietis Jānis Lasis to atceras labi.
— Tolaik Aiviekstes pagasts bija Pļaviņu pilsētas lauku teritorija, un es biju pašvaldības deputāts. Vienā sēdē nolēma, ka ielai vajadzīgs nosaukums, un kāds ierosināja nodēvēt to par Kārklu ielu, jo apkārtnē auga daudz kārklu. Es iebildu: vai tad visu laiku te kārkli augs? Vajag kaut ko politisku, un ieteicu 1. Maija nosaukumu. Toreiz nekādu lēmumu par to nepieņēma, bet, kad sāka reģistrēt māju adreses, ieteikums bija ņemts vērā, — stāsta Jānis Lasis. Viņš ar sievu Valiju dzīvo 1. Maija ielā 8, bet pirms tam mājā ar
9. numuru Jāņa kungs bija padomju saimniecības galvenais enerģētiķis.
Kā jau lauksaimniecībā nodarbinātajiem,
1. Maija ielas iedzīvotājiem netālu no mājām bija gan mazdārziņi, gan kūtiņas. Jāņa kungs atminas: katrs turēja mājlopus, un kūtiņas bija piepildītas līdz pēdējam kvadrātmetram. Tagad šajā plašumā viņa kazu un vistu saimes ir vienīgās. Valijas kundze teic, ka dārziņi iekopti purvainā vietā, bet visumā apkārtne allaž bijusi zaļojoša.
Ideja atdzimst
Pļaviņu novada kultūras centra pasākumu vadītāja Anita Kokina 1. Maija ielā 8 dzīvo jau 35 gadus — no 1979. gada. Savulaik to dēvēja par priekšnieku māju, jo dzīvokļus šajā ēkā saņēma vadītāji. Sākot tur dzīvot, Anita kādai draudzenei vēstulē rakstījusi, ka nokļuvusi ideālos apstākļos — apkārt lauki, bet pilsēta rokas stiepiena attālumā. Vietā, kur tagad ir bērnudārzs, pleties ābeļdārzs un ganījusies kaimiņu govs. Pavasaros visapkārt ziedēja ābeles un pienenes. Sākumā ielas nosaukums viņai nepaticis, bet tagad pret citu nemainītu.
Tieši Anitai radās ideja rīkot svētkus
1. Maija ielā.
— Savulaik daudzviet sāka rīkot pilsētu ielu svētkus. Kādā reizē ieteicos: vai tad arī mūsu ielā tādi nevarētu būt? Tad ieteikums noklusa uz daudziem gadiem, un tagad to “paķēra” Pļaviņu novada piecu gadu jubilejas svētku rīkošanas darba grupa, — stāsta Anita.
Zaļa un ziedoša
Veronika Kalniņa padomju saimniecībā par zootehniķi sāka strādāt 1962. gadā. No vietējiem viņa visilgāk nodzīvojusi šajā ielā. Vispirms piešķirts dzīvoklis mājā tuvāk padomju saimniecības kantora ēkai. Tagad viņa mīt visjaunākajā uzceltajā ielas mājā nr. 8. Viņa atminas, ka vispirms ar dzīvokļiem centrā nodrošināja saimniecības speciālistus, tad traktoristus, autovadītājus un mehāniķus, jo tuvumā bija darbnīcas. Cilvēki bija draudzīgi un saliedēti, jo kopā strādāja. Zaļa un ziedoša šī iela allaž bijusi, jo paši to daudz kopuši.
— Tā kā darbojos komjaunatnē un vēlāk arodkomitejā, daudz nācās veikt dažādus sabiedriskos darbus. Kā tuvojās 1. Maija vai oktobra svētki, ielas malā vajadzēja saspraust karodziņus, un tā katru gadu, — stāsta Veronikas kundze. Laiks esot tā paskrējis, cilvēki un vietas mainījušās, ka grūti aptvert.
Dzidra Bērziņa mīt 1. Maija ielā 11, un pa dzīvokļa logiem viņa var vērot gan Pļaviņu pilsētu, gan gabaliņu no Aiviekstes un Klintaines pagasta. Ēka savulaik bijusi vairāk apdzīvota. Neko darīt, viss mainās.
Spēka atbalsts
Šajā ielā no 1989. gada darbojas pirmsskolas izglītības iestāde “Jumītis”. Tās vadītāja Ilze Vilciņa gan dzīvo, gan strādā
1. Maija ielā. Viņa atzīst, ka visskaistākā iela ir tieši maijā. Tomēr, ejot uz darbu, viņa ar patiku vēro apkārtni visos gadalaikos — kādas puķes izplaukušas, kā bērzs vai cits koks paaudzies, kā izskatās milzīgais ozols pie “dārziņa”, kas iestādei esot kā spēka atbalsts.
Arī iestādes sētniece Dzintra Balode strādā un dzīvo 1. Maija ielā. Viņas aprūpē pirmsskolas iestādes apkārtne allaž ir ziedoša, sakopta un tik kārtīgām puķudobēm kā nekur citur. Viņa teic, ka galvenais ir nopļaut zālienu — tad viss kļūst skaistāks. ◆
