Zivis sāk mosties un no piekrastes bedrēm dodas barības meklējumos. Ja vēl pirms pāris nedēļām pie zemā ūdenslīmeņa zvīņneses atrast bija ļoti grūti un, lai tiktu pie kāda loma, bija nepieciešamas gadu gadiem krātas copes vietu zināšanas, tad tagad jau drīzumā viss mainīsies. Atliek vien sagaidīt ūdens temperatūras celšanos.
Pirmie nārsto asari
Strīpaiņi, katra ziemas makšķernieka pirmrindnieka statusa zivs, pašreiz ir piepūtušies kā baloni. Ikri un pieņi tūlīt, tūlīt tiks likti lietā, un asari kā pirmie iesāks pavasara zivju dipadu dapadu. Tas gan vēl nenotiek, tāpēc praktiski palikušas vēl pāris nedēļu, kad var mēģināt šo zivi gūstīt, jo apetīte strīpaiņiem ir laba, kas savukārt nārsta laikā un tūlīt pēc nārsta pilnībā noplaks. Varbūt kādam šķiet, ka nevajadzētu šajā laikā asarus aiztikt, tad varu droši pateikt, ka šo zivju mūsu ūdeņos ir ļoti daudz, tāpēc viņām nav noteikti nekādi ierobežojumi.
Asaris gan ir kanibāls un ļoti labprāt barojas ar saviem ikriem, taču zivju lauciņā šādu sugu ir pārsvarā attiecībā pret tām, kas savus ikrus neaiztiek. Asaris tagad meklē atstraumes ar pilnīgi mierīgu ūdeni. Nārsto ļoti tuvu krastam, tāpēc, ja vien ir iespējams, būtu labi darboties ar makšķerēm, nebradājot gar krasta ūdeni. Ļoti labi asari var atrast klusos līčos, bet, ja visumā augu gadu viņi pārsvarā uzturas baros, tad nārsta laikā tomēr izvēlas vietas, kur mazāk sugasbrāļu. Tāpēc uzskats, ja ir noķerts viens asaris, tad jābūt vēl vismaz 10, neatbildīs patiesībai.
Raudas un vimbas
Spriežot pēc šīgada laikapstākļiem, raudas un vimbas savu nārstu sāks ne agrāk kā aprīļa beigās vai maija sākumā. No jūras aukstajiem ūdeņiem nākošās zivis, iepeldot siltākos upes ūdeņos, varētu nārstu sākt agrāk nekā tās, kas saldūdeņos mita arī ziemas laikā. Savā ziņā tas makšķerniekam ir labi, jo ir mazāks risks tukšam periodam. Raudas uz nārstu iet mirkli agrāk, bet vimbām nārstošanas epicentrs ir ievu ziedēšanas laikā.
Līdz šim brīdim šo zivju sugas ir ļoti aktīvas. Raudas, nebūdamas tik spēcīgas peldētājas kā vimbas, pārsvarā uzturas krasta tuvumā. Ļoti bieži tik tuvu krastam ir arī pērnā zāle un visādas kritalas. Tāpēc ar pludiņu ir grūti tikt klāt. Var izmantot tā saucamo vieglo gruntenīti. Piemēram, Ogres upē nebūt nav jāstāv copmaņu rindā pie Kartona fabrikas dambja, kur zivis pulcējas, jo augstāk netiek. Pilnīgi pietiek paiet nedaudz zemāk un, izmantojot bezriņķa kātus, iekarināt āķu, svina un ēsmas sistēmu turpat kādā klusā kvadrātmetru lielā aizstraumītē. Sistēma sastāv no pilienveida sviniņa, kurš sver 25 gramus, un vienas ap 60 centimetru garas pavadiņas. Šādās aizstraumēs gan parasti vairāk par 2—4 raudām neatradīsiet. Tāpēc var droši pēc izvilkta pārīša doties kaut kur citur, bet tas nenozīmē, ka pēc aptuveni stundas nevajadzētu tepat atgriezties. Vieta tukša nekad nepaliek.
Savukārt vimbām klusie līči būs nepieciešami pēc straujā peldējuma pirmsnārsta laikā, kad viņas, pateicoties spēcīgajam un muskuļotajam ķermenim, kā sudraba bultas mērķtiecīgi pārvar visspēcīgākās straumes. Tāpēc arī šīs zivis mēģinām gūstīt ar smagajām gruntsmakšķerēm un izmantojot pat 200 gramu smagu svinu. Sistēmu veidojam klasisko. Apakšā svins un augšā divas pavadiņas. Apakšējā aptuveni 30—35 centimetrus gara, bet augšējā divreiz garāka, taču ar norunu, ka, izstiepta visā garumā, neaizsniedz apakšējās pavadiņas piesiešanas vietu. Duļķainā ūdenī izmantojam spilgtas plastmasas mormiškas, bet, tiklīdz ūdens kļūst dzidrs, tā pārejam uz parastajiem āķiem.
Breksis pavasarī
Ar breksi pavasarī ir jau interesantāk. Protams, kopā ar vimbām un raudām breksis ir tikpat aktīvs. Tiklīdz ledus ir projām un ūdens līmenis upēs krities, tā resnuļi kļūst aktīvi. Breksim nārsts ir vēlāk kā raudām un vimbām. Tāpat šīs sugas zivīm nārsta periods var vilkties līdz pat divu mēnešu garumam.
