Rītdienas talkai es sāku gatavoties jau šonedēļ ar ģenerāltīrīšanu savā miteklī. Sākumā no visiem skapjiem izvilku apģērbu un nolēmu darīt to, ko iesaka sieviešu žurnālos — kas gadu nav ģērbts, tas jāmet ārā. Taču, kad ieraudzīju to drēbju kalnu, kas man jāpāršķiro, rokas nolaidās. Tomēr cīnījos līdz pusnaktij. Taču izmetamo drēbju kaudze, ko iepriekšējā dienā sakrāvu, nākamajā saruka, jo man tomēr bija žēl atvadīties no zaļās kleitas, kuru neesmu vilkusi astoņus gadus (ja nu palikšu tievāka!). Nespēju izmest arī kažoku (ja nu tomēr uznāk īsta ziema). Rezultātā atvadījos no diviem kožu saēstiem apģērba gabaliem — mēteļa un svārkiem.
Otrajā dienā ķēros pie veco žurnālu un avīžu šķirošanas. Sākumā sakrāvu apmēram metru augstu makulatūras kalnu, bet pēc tam intereses pēc pašķirstīju dažus žurnālus. Un šī bija mana tīrīšanas akcijas lielākā kļūda. Žurnālos bija tik daudz interesantu lietu un padomu, ka tomēr nolēmu tos pataupīt un pārlasīt. Ja ne tagad, vismaz pensijā būs, ko darīt.
Ģenerāltīrīšanas trešā diena bija veltīta pagraba atbrīvošanai no vecajiem ievārījumiem. Biju pārliecināta, ka vismaz tas izdosies, bet iejaucās Indriķis — no sarūgušajām zaptēm taču iznākot labs vīns. Līdz ar to mana apņemšanās tika nocirsta pašā saknē.
Laikam rīt tiešām iešu uz tal-
ku — tur vismaz padarītais re-
dzams. ◆
