Aizvadītā bija atvērto durvju nedēļa — ciemiņus gaidīja ap 50 Latvijas uzņēmumu, rīkojot 350 ekskursiju. Aizkraukles pusē sadarbībā ar portālu prakse.lv ekskursijas rīkoja un par nozares specifiku stāstīja Pļaviņu hidroelektrostacijā (HES) un Skrīveru meteoroloģisko novērojumu stacijā.
Uzsver eksakto zinātņu nozīmi
Latvijas uzņēmumu atvērto durvju nedēļā, kuras laikā skolēni un studenti var iepazīt interesējošos uzņēmumus un profesijas, tradicionāli piedalās arī koncerns “Latvenergo”, organizējot 20 ekskursiju dažādos uzņēmuma objektos, arī Pļaviņu HES Aizkrauklē.
“Latvenergo” personāla vadības direktore Inga Kola teic, ka uzņēmums piedalās atvērto durvju nedēļā, lai uzsvērtu eksakto zinātņu nozīmi un parādītu, ka darbs tehniskajās specialitātēs ir interesants un piemērots gan puišiem, gan meitenēm, turklāt ļoti perspektīvs. Iespēju iepazīt nozares specifiku Pļaviņu HES izmantoja arī Aizkraukles novada ģimnāzijas 8.c klase ar skolotāju Guntu Porieti.
Pietiktu visai Latvijai
Uzņēmuma muzeja ekspozīcijā jaunieši aplūkoja materiālus par Pļaviņu HES celtniecības vēsturi, nozīmīgākajiem notikumiem, HES maketu, arī dažādas sarežģītas elektrostacijas darba nodrošināšanai nepieciešamās mēriekārtas. Ģimnāzisti ar interesi klausījās uzņēmuma pārstāves Ineses Antānes stāstījumā, uzdodot jautājumus un papildinot, ko par vērienīgās būves celtniecību dzirdējuši ģimenēs un lasījuši dažādos izdevumos.
Muzejā lielu interesi raisīja ūdenslīdēja tērps, kurā ūdenslīdēji agrāk nira vairāku desmitu metru dziļumā. Izrādās, tas sver vairāk nekā 8. klases jauniete — ap 60 kilogramu — un ļoti atšķiras no mūsdienu modernajiem hidrotērpiem.
Ekskursijas laikā jaunieši guva priekšstatu par to, kā Pļaviņu HES ražo elektroenerģiju. Ja hidroelektrostacija visu gadu darbotos ar pilnu jaudu — visām desmit turbīnām, ar Aizkrauklē saražoto elektroenerģiju būtu apgādāta visa Latvija, un elektroenerģija nebūtu jā-
pērk.
Darbina četras no desmit turbīnām
“Ikdienā visu gadu darbojas četras, reizēm piecas turbīnas. Teorētiski hidroelektrostacija spētu strādāt ar pilnu jaudu, darbinot visas desmit turbīnas, taču to nevar darīt dabas apstākļu dēļ. Pagājušajā gadā ar pilnu jaudu darbojāmies tikai mēnesi pavasarī, palu laikā, kad Daugavā bija augsts ūdenslīmenis un gāja ledus,” skaidro Inese Antāne.
Ekskursijā skolēni apskatīja Pļaviņu HES mašīnzāli, iepazina hidroelektrostacijas darbības principus, vēroja HES būves un redzēja panorāmu no augšējā skatu laukuma. Skolēni jautāja, vai spēkstacijas darbība rada arī vides piesārņojumu. Lielākais pāridarījums dabai ir krastu erozija, tāpēc Daugavmala pilsētas posmā ir betonēta. ◆
