Izmantojot labvēlīgos laika
apstākļus, Aizkraukles pusē zemnieki steidz sēt vasarājus un
pārsēt laukus, kuros kailsala dēļ gājuši bojā ziemāji.
Zemniekiem nākas pārsēt ap 80 procentiem rudenī apsēto platību.
Kā veicas ar sēju Seces pusē, skatieties videosižetā.
Zemnieku saimniecības “Silarozes”
īpašnieks Aigars Stuglis teic, ka šis ir grūtākais pavasaris 20
gadu laikā, kopš viņš saimnieko.
— Izsalis ap 80 procentiem ziemāju,
— saka Stugļa kungs. — Ziemas rapsis gājis bojā gandrīz
pilnībā. Ziemas rapša vietā sējam vasaras rapsi, ziemas kviešu
— vasaras kviešus un miežus. Labi, ka bija palikusi neliela
sēklas rezerve. Nedaudz rapša un kviešu sēklas gan būs jānopērk.
Šopavasar sēklas graudu cenas ir fantastiski augstas — ap 400 —
500 eiro par tonnu vēl ir lēti. Prasa pat 700 eiro par tonnu.
Zemnieki ir iedzīti strupceļā, jo tik netipisku ziemu neviens
nespēja paredzēt. Daļu sēklas ieved arī no kaimiņvalstīm. Ja
par sēklu jāsamaksā 500 eiro, tad uz hektāru izmaksas pieaug par
120 eiro, nerēķinot degvielu un citus izdevumus. Tāpat nevarēs
ievērot arī agrāk plānoto augseku.
Ziemāju sēklas nebūs arī rudenī.
Ja kāds pleķītis ziemāju palicis, tas jāauklē kā mazs bērns.
Manā saimniecībā 25 hektāru platībā par aptuveni 70 procentiem
pārziemojusi tritikāle, ir arī tikpat liels ziemas kviešu lauks,
kur izdzīvojuši 90 procentu augu. Šīs platības uzmanīšu īpaši
rūpīgi. Jāievēro arī agrotehniskie pasākumi, lai labībai
palīdzētu. Visvairāk uztrauc, lai vasarā nebūtu pārāk liels
sausums.
Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu
asociācijas (LLKA) sabiedrisko attiecību konsultante Sabīne Puķe
informē, ka Kurzemes un Zemgales pusē jau lielākā daļa platību
ir apsētas, kamēr Latgalē sējas darbi tikai pamazām sākas.
LLKA izpilddirektore Evija Gunika: „Lai
kompensētu lielos zaudējumus, glābiņš nav arī apdrošināšanas
atlīdzības. Diemžēl pieredze ar sējumu apdrošināšanu
iepriekšējā periodā ir bijusi negatīva — zaudējumu gadījumā
apdrošinātāji neizmaksāja kompensācijas, tādēļ lielākā daļa
lauksaimnieku savus laukus nebija apdrošinājuši. Šobrīd grūti
spriest, cik reālas ir izredzes saņemt kompensācijas no Eiropas
Savienības budžeta līdzekļiem, tādēļ lauksaimnieki cer uz
labvēlīgiem laikapstākļiem, lai izdotos vasarāju raža, un labām
graudu cenām.”
Edgars Ruža, LPKS “Latraps”
ģenerāldirektors: „Tieši Zemgales lauki sniega trūkuma dēļ
visvairāk cieta no kailsala posta – izsala lielākā daļa jeb 80%
platību, tādēļ pavasarī aktīvi uzsākām sējas darbus, ar
vasarājiem pārsējot gandrīz visas nopostītās platības. Pirmie
pārsēšanas darbi ir paveikti, tagad gatavojamies otrajai kārtai.”
