Zalves pagasta saimniecība “Ģērķēni” ir kā maza pundurvalsts, kas pati sevi pilnībā var nodrošināt ar pārtiku, kurināmo, nopelnīt naudu par saražoto. Rūpes par saimniecību pārsvarā ir Annas un Pētera Veižu ziņā. Abi pensionāri, bet gadu nasta netraucē kārtīgi sakopt pagalmu un māju, slaukt piecas govis, turēt pulciņu vistu, kopt vairāk kā 30 hektāru zemes, audzēt labību, žāvēt graudus. Pie tam Annas kundze atšķirībā no daudziem senioriem ikdienā bieži lieto datoru un internetu.
Māja laimīgām vecumdienām
Anna Veide jau bērnībā radināta pie lauku darbiem. Viņai tie sākās Preiļu pusē vēl pirms skolas gaitām. Vēlāk kļuvusi par agronomi, tāpēc darbi saimniecībā labi padodas joprojām. “Ģērķēnos” ģimene ienāca padomju laikā un īrēja māju no kolhoza. Mājas saimnieks, bēgot no represijām, bija apmeties Smiltenes pusē. Viņa īpašumā bija dzīvojušas trīs ģimenes, vēlāk to pametušas. Tāpēc māja stāvēja tukša un izdemolēta. Annai un Pēterim tā pavērās izgāztiem logiem, aizaugušu pagalmu. Pēc daudziem gadiem, kad postaža bija savākta, sākās zemes privatizēšana, īpašumu atgūšana, un atbrauca arī mājas saimnieks. Mantinieku viņam nebija, tāpēc pārrakstīja māju un zemi Veidēm ar norunu — lai viņi palīdz aizvadīt dzīves pēdējos gadus. Vecā saimniece aizgāja mūžībā pirmā, saimnieks vēl kādu laiku no dzīvokļa Rīgā brauca uz “Ģērķēniem”, līdz arī viņu pēdējā gaitā pavadīja uz Zalves pagasta Damasānu kapiem.
Pienu pērk lietuvieši
Kad par pienu maksāja vien pāris santīmu par litru, un tos pašus Neretas pienotava palika parādā, sākās cūkkopības laiks. Interesants ir stāsts par to, kā iegādāti pirmie četri sivēni. Kāda paziņa iedevusi naudu ar norunu, ka vienu cūku nokaus un izmantos aizdevējas bēru mielastam. Tā gandrīz arī noticis. Vēlāk gan aizgājējas radi pieprasījuši gan naudu, gan cūku. Dabūjuši gan vienu, gan otru. Bet atlikušās cūkas bija pamats daudz lielākai saimei. Vienubrīd audzēts ap 30 cūku, kuras ar laiku tomēr likvidētas. Tagad piecas govis izslaukt esot nieks, grūtāk ar barības sagādi. Par Eiropas atbalsta līdzekļiem uzcelta piena māja. Cena par pienu pēdējos gados laba, pašlaik 27 eirocenti par litru, un lietuvieši maksā regulāri. Par mēslu krātuvēm, ja tādas vajadzēs celt, saimniece ir skeptiska un saka: ja prasība būs obligāta, govis nāksies likvidēt. Nav ne līdzekļu, ne spēka tādiem projektiem.
Noderētu stipras rokas
Palīgus saimniecībā kaut ar uguni meklē. Šķūnim vajadzīgs remonts, vasarā lauku darbos noderētu stipras rokas. “Simtlatnieku” gan vienmēr pa pilnam, un, ceļmalās satupuši, viņi vasarā no rīta līdz vakaram trin izkaptis, bet, kad sienu jāpalīdz savākt, interesentu maz. Labi, ka tehnika saimniecībā saglabājusies pārsvarā no kolhoza laika. Tā ir perfektā kārtībā, jo ir saimnieka sirdslieta. Graudu žāvēšanai saimnieks izveidojis vienkāršu, bet efektīvu kalti. Kaimiņiem vien jālūdz satīt skābsienu ruļļos, citi darbi paveicami pašu spēkiem.
Tehnika tuva arī saimniecei, tikai tā smalkā, piemēram, dators. Tas lieti noder, lai iesniegtu pieteikumu platībmaksājumiem, izdrukātu veidlapas, lietotu internetbanku. Arī bērnus biežāk redz un dzird datora monitorā. Viņi uz Zalves pusi atbraucot reti. Jaunajiem savas ģimenes ārzemēs — Īrijā un Somijā. Meita iegādājusies lauku īpašumu Skandināvijā, bet tas tikai atpūtai. ◆
