Šīgada 6. martā nakts vidū nezināmu iemeslu dēļ mūsu mājā izcēlās ugunsgrēks, kura laikā sadega viss darba mūžā iegādātais, ieskaitot arī visus dokumentus. Palikām apakšveļā pagalma vidū, zvanot pa mobilo tālruni ugunsdzēsējiem, kuri bija samiegojušies, un mums ilgi bija jāskaidro, kur ir Kurmenes pagastā degošā “Silarāju” māja. Ar novēlošanos atbraukušie ugunsdzēsēji nespēja izglābt neko, sadega viss. Māju nebijām apdrošinājuši, tādēļ par mājas atjaunošanu domāt nevaram.
Ugunsgrēka nakts atstāja ietekmi uz mūsu veselību, naktī bijām saaukstējušies, slimojām, sievai bija nopietni apdegusi roka, bija vajadzīga palīdzība Rīgas apdegumu centrā. Atgūt veselību palīdzēja Valles ģimenes ārstes Aijai Ciršas vadītajā ambulancē. Īpašu pateicību vēlos izteikt ārstes palīdzei Ligitai Dīcei, kura ārstēja ne tikai roku, bet arī palīdzēja ar piemērotu apģērbu. Bez piemērota apģērba mēs nevarētu atjaunot personu apliecinošos dokumentus, kas arī visi bija sadeguši.
Te palīdzību sniedza Valsts policijas Valles iecirkņa inspektors kapteinis Asmanovica kungs.
Valles iedzīvotāja Rita Garneles kundze, medpunktā nejauši uzzinājusi par mūsu nelaimi, uzdāvināja mums televizoru un veļas mazgājamo mašīnu. Paldies viņai par atsaucību un nesavtību!
Materiālo palīdzību sniedza Vecumnieku novada dome, sociālais dienests, Kurmenes pagasta pārvaldes vadītājs Agris Konrāds un sekretāre Anita Kārkliņa, kura mums ziedoja palīdzību no saviem personīgajiem līdzekļiem. Pasta priekšniece Kristīne Krēgere simboliski dāvināja maizes kukulīti, kuru pati cepusi, lai mēs sāktu jaunu dzīvi.
Protams, ne jau visi bija saprotoši un atsaucīgi. Ir arī tādi, kas, braucot garām nelaimes vietai, piespiež automašīnas gāzes pedāli. Bet attālāki kurmenieši Arvīds Sils un Vilis Pekšteins šajā grūtajā pavasarī, kad pašiem jāpārsēj tīrumi, uzdāvināja mums graudus, ar ko pabarot vistas līdz jaunajai ražai.
Īpašu pateicību gribu izteikt “Latvenergo” vadībai un elektriķiem, kuri burtiski otrajā dienā pēc ugunsgrēka, 7. martā, mums atjaunoja elektroenerģijas piegādi pagaidu variantā, lai nodrošinātu apgaismojumu un ūdens sūknēšanu, citādi mums nebūtu dzeramā ūdens. Paldies arī Ivaram Drezovam, kurš mums daudz palīdzēja ar autotransportu un gāzes plīti sakārtoja darbam.
Pēc ugunsgrēka īsu informāciju sniedza TV raidījumā “Degpunktā”. Raidījuma veidotāji ieradās pie mums, filmēja, fotografēja, bija korespondents arī no krievvalodīgo preses izdevuma. Un tad notika negaidītais. Pareizticīgie krievi no Jūrmalas pilsētas informāciju par mūsu nelaimi bija nejauši izlasījuši internetā. Un, tā kā viņiem pašiem vai radiniekiem dzīvē bijušas ugunsnelaimes un sadegusi iedzīve, viņi ļoti labi saprata, kā tagad jūtamies mēs. Būdami patiesi reliģiozi cilvēki un vēl ņemot vērā tuvojošās Lieldienas, viņi centās mūs apgādāt ar visu dzīvei nepieciešamo, sākot no sīkumiem, traukiem, apģērbu, braucot pie mums, pat atveda siltas vakariņas. Un beidzot atveda jaunu dzīvojamo vagoniņu! Tagad sola to labiekārtot ar dzīvei nepieciešamajiem priekšmetiem. Šiem cilvēkiem gan pateikties nevaru. Viņi nekāro reklāmas, neatklāj ne savus vārdus, ne arī darbavietas. Varu tikai teikt — lai Dievs viņiem par to atmaksā!
