“Staburagam” nereti nākas uzklausīt cilvēku sūdzības par savu kaimiņu rīcību. Šoreiz redakcijā vērsās Lāsma Šumkova no Aiviekstes pagasta Mālkalniem, kurai traucē blakus īpašumā novietotie vecie siena ruļļi, bet ar kaimiņiem panākt vienošanos tos aizvākt nav izdevies.
Netālu no Šumkovas kundzes īpašuma ir kaimiņu lopu ferma, bet pavisam tuvu mājai — vecā skābbarības novietne, kurā saimnieki sakrāvuši sarullētās siena ķīpas. Lopu barošanai siens acīmredzot vairs nav izmantojams, bet arī aizvākts nav.
— Šobrīd vēl nekas, bet ar bažām gaidu siltāku laiku, kad ruļļi samirks, tad smaka ir neizturama un pilns ar mušām. Vasarā nevaru turēt atvērtu logu, un tā tas ir ne pirmo gadu. Kaimiņi tikai atteic, ka tas ir viņu īpašums un tajā var darīt, kā grib. Sūdzējos domē, bija ieradusies pašvaldības policija, bet arī tā neko nevarēja palīdzēt. Te pastāvīgi dzīvoju trešo gadu un saprotu, ka ferma ir ferma, bet nedrīkst taču piemēslot visu apkārtni, jo citiem tas traucē, — stāsta aiviekstiete.
Lāsma Šumkova piebilst, ka viņas iebildumus kaimiņi neuzklausa. Ferma pieder Irēnas Krūmiņas ģimenei, kura nodarbojas ar lopkopību. Telefonsarunā ar “Staburagu” viņa teic, ka Lāsma Šumkova par šo jautājumu ar viņu nav runājusi, bet visādus pārmetumus tikai klāsta citiem.
— Mēs ar lopkopību nodarbojamies jau ilgāku laiku, un viegli tas nav. Kad būtu iespēja, ruļļus aizvāktu, bet vai man jāatskaitās, kur es ko lieku? Lai katrs skatās uz kārtību savās mājās. Ja tajā vietā būs skābbarība, kas ož diezgan spēcīgi, ko tad lai daru? Lopi taču jābaro, — sašutusi ir Irēna Krūmiņa.
“Staburags” apskatīja strīda objektu, taču nekāda smaka tobrīd nebija jūtama.
Laukos ir ne tikai svaigs gaiss un klusums, bet jāsamierinās arī ar dažādām smakām, kas bieži vien nav patīkamas. Kā ar to sadzīvot vai novērst, jālemj pašam. Ir Ministru kabineta noteikumi par piesārņojošas darbības izraisīto smaku noteikšanas metodēm, kā arī kārtību, kādā ierobežo šo smaku izplatīšanos. Vai konkrētā vietā ir vai nav pārsniegta kādas smakas koncentrācija? To kontrolē reģionālās vides pārvaldes, kurām cilvēkiem būtu jāziņo šādos gadījumos.
***
“Staburags” nereti saņem līdzīgas sūdzības, un ikdienā arī katrs no mums ir nonācis situācijā, kad nepatīk kaimiņa rīcība, tikai atklāti to nepasakām. Negribam bojāt attiecības, jo nevienam jau nepatīk, ja aizrāda vai pamāca. Sasāpējušus jautājumus cilvēki diemžēl uztic risināt trešajai personai, tādējādi problēmu padarot jau par savstarpēju konfliktu. Tas tikai pierāda, ka neprotam sarunāties un ar kaimiņu mierīgi vienoties, lai dzīve līdzās būtu daudz patīkamāka. ◆
