“Veselības inspekcija vērtē ārstniecības darba kvalitāti, bet Pacientu ombuds — savstarpējo komunikāciju, sapratni, skaidro pacientu tiesības,” onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” Aizkraukles reģionālās nodaļas sanāksmē sacīja nodibinājuma “Pacientu ombuds” pārstāve Marta Augucēviča.
Pacients neprasa, ārsts nepastāsta
“Ārstiem un pacientiem 90 procentos sūdzību gadījumu ir komunikācijas problēmas, pacienti mums stāsta, ka ārsti ir pārāk “rūcoši”, reizēm uzkliedz, nelaipni paskatās,” stāsta Marta Augucēviča. “Saskarsmes problēmas mēs risinām, sadarbojoties ar ārstniecības iestādēm. Mūsu mērķis ir mediķus nevis sodīt, bet gan skaidrot, kāpēc tā ir noticis, uzlabot pacientu un ārstu savstarpējās attiecības, saskarsmi. Mēs nevērtējam medicīniskas lietas, piemēram, vai ir pareizi veikta operācija. Ārstniecības process, ārstu kļūdas ir Veselības inspekcijas kompetencē. Mēs izvērtējam, vai ārsts vajadzīgās lietas ir pareizi izskaidrojis. Bieži vien pacienti saka — ārsts man nepateica, nepaskaidroja — un par to jūtas aizvainoti, savukārt ārsts atbild — pacients man neprasīja. Taču ne vienmēr pacients mums sūdzas pa-
matoti. Piemēram, reiz kāds vīrietis bija sašutis par to, ka ārsts viņam neizraksta lielāku medikamentu devu. Sākumā arī man šķita — kāpēc gan to nevarētu darīt, ja jau pacientam kļūst labāk? Sazinoties ar ārstu, izrādījās, ka pacients lieto narkotiskas vielas un ir problēma viņu no tām atradināt.
Var rakstīt arī
pateicības vēstules
Mēs mudinām ārstiem rakstīt arī pozitīvas atsauksmes, ja pacienti ir bijuši apmierināti, ja ārsti ir izdarījuši vairāk, nekā paredzēts viņu pienākumos. Pateicības vēstules var būt arī anonīmas, un mēs visas nododam mediķiem.
Pacientu ombuds sniedz arī juridiskas bezmaksas konsultācijas tiesāšanās gadījumā, piemēram, ja pacients ir cietis ārsta nolaidības dēļ un vēlas piedzīt kompensāciju. Mēs sniedzam konsultācijas arī tad, ja pacients vēlas savu taisnību pierādīt Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Pacientu ombuds ir arī starpnieks dažādu likumu nepilnību novēršanā, piemēram, pacienti nav apmierināti, ka sociālais dienests pieprasa šifrēto diagnozes kodu rakstīt ar vārdiem, jo tādi ir Labklājības ministrijas noteikumi. Viņi nevēlas, lai sociālā dienesta darbinieki uzzina slimnieka diagnozi, piemēram, ka pacientam ir vēzis. Mēs šādus jautājumus risinām sadarbībā ar likumdevēju.” ◆
