Lai mazinātu bažas par Baltijas valstu drošību pēc Krievijas
iebrukuma Ukrainā, šajās valstīs rotācijas kārtībā varētu dislocēt
simtus vai tūkstošus NATO karavīru, intervijā “Neatkarīgajai” stāstījis
aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS).
Kad sākās Ukrainas krīze, viens no pirmajiem jautājumiem, ko
aktualizēja Latvija, bija – kā nodrošināt lielāku NATO spēku klātbūtni
Baltijas reģionā, uzsvēris ministrs. Steidzamības kārtā tika pieņemti
daudzi lēmumi, piemēram, cita pēc citas NATO dalībvalstis nosūtīja
papildu iznīcinātājus gaisa telpas patrulēšanai. Līdz 1.maijam gaisa
telpu patrulēs ASV, pēc tam – Polija, bet arī Lielbritānija, Francija,
Vācija, Dānija un Portugāle ir izteikušas gatavību nosūtīt papildu
iznīcinātājus.
NATO valstu ārlietu ministri kopīgi vienojušies, ka NATO militārā
pavēlniecība izstrādās plānus, lai veiktu papildu praktiskus pasākumus
NATO un Austrumeiropas partneru sadarbības stiprināšanai. NATO
dalībvalstis ir apliecinājušas, ka tiks palielināta NATO spēku
līdzdalība militārajās mācībās, kas notiek Baltijas reģionā, atzīmējis
politiķis.
“Patlaban notiek viedokļu saskaņošana par to, kā rotācijas kārtībā
Baltijas valstīs varētu dislocēties NATO bruņoto spēku kontingents. Tas
nozīmē, ka Baltijas valstīs noteiktu laika periodu uzturēsies konkrēta
bruņoto spēku elementa kontingents. Tie var būt simti, iespējams, pat
tūkstoši karavīru. Viņi šeit veiks savas ikdienas apmācības un,
iespējams, iesaistīsies apmācībās kopā ar konkrētās valsts bruņotajiem
spēkiem. Es gribu uzsvērt: jebkura Latvijas armijas bāze arī ir NATO
bāze. Vienlaikus, kad Latvijas iedzīvotāji runā par NATO bāzēm, viņi
domā amerikāņu kareivjus. Mēs patiešām esam ieinteresēti, lai Latvijā
NATO bāzes būtu tādā izpratnē, kā to vēlas iedzīvotāji – lai te
pastāvīgi atrastos ASV, Vācijas vai kādas citas NATO valsts bruņotie
spēki. Bet šādu bāzu izvietošana ir NATO valstu kopīgs lēmums,” uzsvēris
Vējonis.
Vējonis atzīmēja, ka ASV plānoja samazināt sava kontingenta klātbūtni
Eiropā, taču Ukrainas notikumi liek šo lēmumu nopietni pārvērtēt. “Ja
Latvijā atradīsies NATO spēki, iedzīvotāju pārliecība, ka 5.panta
izpilde tiks nodrošināta, jūtami pieaugs, jo cilvēki lielākoties tic
tam, ko redz. Tomēr es gribu kārtējo reizi apliecināt, NATO īstenais
spēks un varenība ir tajā, ka neviens pasaulē nav uzdrošinājies
pārbaudīt, vai Ziemeļatlantijas līguma 5. pants darbojas un cik efektīvi
tas darbojas. Mums ir pamats justies drošībā,” piebildis politiķis.
Ministrs atzinis, ka nenoliedzami Ukrainas notikumi ir raisījuši
bažas, jo Krievija ar militāru agresiju Krimā ir apliecinājusi vēlmi
pārskatīt robežas Eiropas kartē. “Krievijas rīcība faktiski apstiprina
jaunu doktrīnu par “krievu pasaules” veidošanu, turklāt Krievija gatava
to darīt ar militāru spēku, kas nozīmē draudus Eiropas mieram. Situācija
Ukrainā apliecināja, ka Latvijas pievienošanās NATO ir svarīgākais
ārpolitiskais lēmums Latvijas atjaunotās valsts vēsturē. ES, protams, ir
būtiska loma, tomēr, no Latvijas aizsardzības un drošības viedokļa,
mūsu dalība varenākajā militārajā aliansē pasaulē ir izšķiroša. (…)
Krievijas rīcība Ukrainā rāda: ja Krievija savu militāro varenību
izmanto, lai pārzīmētu karti, kaimiņvalsts draudi nākotnē var pieaugt,
savukārt tās vadītāju lēmumi var būtiski ietekmēt visu Eiropu,” sacījis
aizsardzības ministrs.
2014.gada februāris ir ieviesis neatgriezeniskas korekcijas NATO
darbā, uzsvēris ministrs un norādījis, ka šobrīd NATO primārais uzdevums
ir realizēt kolektīvo drošību. “Mums jābūt gataviem atvairīt jebkuru
militāru agresiju, kas diemžēl eksistē mūsdienu Eiropā, konkrēti –
Krievijas personā,” teicis politiķis, pēc kura domām, “lielā mērā
pakāpeniski pār Eiropu nolaižas dzelzs priekškars”.
“Krievija izteikti nevēlas, lai Ukraina pēc notikumiem Kijevā veiktu
izvēli par labu Eiropas Savienībai un NATO. Krievijas interesēs ir
ilgstoši uzturēt neatrisinātu situāciju Ukrainā, tādēļ Ukrainai ir ļoti
ierobežotas iespējas iestāties NATO vai ES, jo ir neatrisināti robežu
jautājumi. Neviens neuzņems Ukrainu NATO vai ES, kamēr Ukrainas
teritorijā atrodas agresorvalsts – Krievijas – karaspēks,” Krievijas
darbības Ukrainā skaidrojis politiķis.
