Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) šodien no Latvijas
Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecībā iesaistītajām pusēm ir
saņēmis dokumentus un skaidrojumus par neatbilstību novēršanu vai
kompensējamo pasākumu ieviešanu, aģentūru LETA informēja VUGD
sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja Šembele, pēc dokumentu izvērtēšanas tiks lemts par tālākajiem soļiem.
Jau ziņots, ka marta vidū Kultūras ministrija (KM) solīja, ka jauno
bibliotēkas ēku varēs nodot ekspluatācijā paredzētajā laikā – marta
beigās vai aprīļa sākumā.
Kā aģentūrai LETA iepriekš apgalvoja kultūras ministres padomniece
sabiedrisko attiecību jautājumos Dagnija Grīnfelde, plāna izpildē nobīžu
neesot. Viņa stāstīja, ka marta beigās paredzēta VUGD pārbaude jaunajā
LNB ēkā. Ja nekādi pārkāpumi netiks atrasti, tad pēc VUGD atzinuma
saņemšanas varēs vērsties Rīgas būvvaldē. Pēc atzinuma saņemšanas Rīgas
būvvalde dos gala atzinumu.
Ņemot vērā, ka jaunā bibliotēkas ēka vēl nav nodota ekspluatācijā un
tajā nevar notikt pasākumi, līdz šim jau atcelta Rīgas kā Eiropas
kultūras galvaspilsētas atklāšanas notikumos paredzētā izstāde
“Vizionārās struktūras. No Johansona līdz Johansonam”, kā arī vairāki
korporatīvie pasākumi.
Kaut gan būvdarbi LNB ēkā tika pabeigti jau 20.decembrī, veicot ēkas
pārbaudi janvārī, VUGD atklāja nepilnības ugunsdrošības prasībās. VUGD
pārstāvis Kristaps Eklons stāstīja, ka glābšanas dienests nevar izdot
pozitīvu atzinumu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, jo divas no piecām
evakuācijas izejām neatbilst ugunsdrošības prasībām, tāpat evakuācijas
izejas kāpnēm izvēlēts neatbilstošs apdares materiāls – koka pakāpieniem
bija neatbilstoša ugunsdrošības klase.
Kopumā ugunsdzēsēji bija norādījuši astoņus punktus, kuros ēkas
ugunsdrošība ir jāuzlabo. Eklons iepriekš norādīja, ka to novēršanai
būtu nepieciešami aptuveni divi mēneši.
Visi astoņi punkti, kas norādīti VUGD atzinumā, tika izrunāti gan ar
būvniekiem, gan KM pārstāvjiem, gan projektētājiem. “Ir lietas, par
kurām varētu teikt, ka nekļūdās tikai tie, kas neko nedara, bet ir arī
lietas, kur, iespējams, arī paši būvnieki vai projektētāji varētu
atbildēt uz jautājumiem, kāpēc izvēlēti tādi risinājumi, kas varbūt ne
līdz galam atbilst spēkā esošajai likumdošanai. Būs arī punkti, kur,
iespējams, būs jāizvērtē kādas atkāpes no normām un jāvērtē alternatīvie
risinājumi – būvniekiem būs jāsaskaņo risinājumi, kas ēkā īstenoti, bet
kuriem nav līdz galam sakārtota dokumentācija,” atzina Eklons.
