Beidzot jāsāk ēst veselīgi — nolēma aizkraukliete Anitas kundze, taču pēc eksperimenta viņa domas mainīja.
Anitas kundze nosprieda, ka ir pēdējais laiks ieklausīties dietologu un citu speciālistu ieteikumos. Pēdējo stimulu tam deva kāds televīzijas raidījums, kas popularizē veselīgu dzīvesveidu. Anitas kundzi ieinteresēja uztura speciālista padoms — gatavojot konditorejas izstrādājumus, piemēram, cepumus, kēksus, tiem paredzēto sviestu vai margarīnu var aizstāt ar banāniem. Piemēram, ja pēc receptes nepieciešams 200 gramu sviesta, tā vietā ņem tikpat daudz banānu. Arī raidījuma laikā tika gatavoti cepumi, un tā dalībnieki tos atzina par labiem un gardiem.
Anitas kundze jau iedomājās savus iecienītos smilšu cepumus. Tagad tie būs veselīgi, bez taukvielām, arī lētāki. Redzētais mājsaimniecei nedeva mieru, un viņa nolēma — rīt pat tādus izcepšu! Sagādājusi vajadzīgos produktus, Anitas kundze iejauca mīklu, izveidoja cepumus un lika cepeškrāsnī. Cepoties izplatījās smarža, taču ne tik jauka, kā ierasts. Kad cepumi kļuva zeltainbrūni, viņa tos izņēma no krāsns, mazliet pagaidīja, lai atdziest. Grūti gan bija, jo dega nepacietībā — kas tad ir iznācis? Ak, vai… Diētiskie cepumi bija cieti kā kauli. Anitas kundze pat vienu neapēda, jo baidījās par zobu protēzi. Viņas meita divus trīs, piedzerot vairāk tējas, kaut kā iemocīja, bet pēc tam sūdzējās, ka sāp žoklis, arī garšas nekādas. Ne dažas stundas vēlāk, ne arī nākamajā dienā tie mīkstāki nekļuva. Anitas kundzei cepumus nācās atdot dēla sunim, kurš tos tiešām grauza kā kaulus.
Pēc šāda eksperimenta secinājums tikai viens — jāuzticas pārbaudītām vērtībām. Labāk retu reizi ieēst neveselīgos cepumus nekā tērēt laiku un produktus veselīgajiem, kuri pēc tam nav baudāmi. ◆