Noslēgusies darbu aizstāvēšana Zemgales reģionālajā zinātniski pētniecisko darbu 5. konferencē, kurā godalgotas vietas un atzinības ieguva daudzi Aizkraukles reģiona skolu jaunieši. Daļa jauniešu izvirzīti Latvijas 38. skolēnu zinātniskajai konferencei, taču pieci ar vislabākajiem sasniegumiem ieguva iespēju iestāties Latvijas Lauksaimniecības universitātē ārpus konkursa.
Iegūst apliecinājumu 1. kursam Zinātniski pētniecisko darbu
5. konferencē, kas notika Jelgavā, piedalījās ap 170 skolēnu, un viņu izstrādātos zinātniski pētnieciskos darbus 21sekcijā vērtēja ap 80 ekspertu no Latvijas Lauksaimniecības universitātes.
Pēc darbu aizstāvēšanas un izvērtēšanas augstskolas apliecinājumu — tiesības kļūt par 1. kursa studentu — saņēma Jaunjelgavas vidusskolas skolniece Marika Melnace par darbu “Gaisa tīrības noteikšana ar lihoindikācijas metodi Jaunjelgavā” (1. vieta), Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolēns Kristaps Paļskis par darbu “Gaismas atstarošanās īpatnības kā viens no “Stealth” tehnoloģijas pamatprincipiem” (1. vieta), Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēknis Dāvis Paugurs par darbu “Inovatīvas ierīces mājsaimniecības tehnikā: ledusskapja durvju aizvēršanas signāls” (2. vieta) un Aizkraukles 1. vidusskolas skolēni Romāns Seļezņovs un Konstantīns Siņica par darbu “Apkures sistēmas energoefektivitāte Aizkraukles 1. vidusskolā” (2. vieta). Šie darbi izvirzīti arī Latvijas 38. skolēnu zinātniskajai konferencei.
Pēta ekstrēmo
skrituļslidu dizainu
Humanitāro zinātņu sekcijā godalgotas vietas ieguva septiņi Aizkraukles reģiona skolu skolēni. Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēkne Linda Dumbrovska par darbu “Fantāzijas un fantastikas litera-
tūras elementi stāstu krājumā “Pur-
pura karaļa galmā”” ieguva atzinī-
bu. Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēns Oskars Pavlovičs rakstīja darbu “Ekstrēmo skrituļslidu dizains pasaulē un Latvijā. Vēsture, pašreizējā situācija un attīstības iespējas”, iegūstot trešo vietu un iespēju piedalīties Latvijas 38. skolēnu zinātniskajā konferencē. Neretietis Intars Vavers par darbu “Ģitārspēles apguve, izmantojot internetā piedāvātās dziesmu tablatūras” saņēma atzinību, bet Evija Bekmane ieguva trešo vietu un izvirzīta valsts mēroga konferencei ar darbu “Neretas novada mākslinieces Zandas Rageles daiļrade”.
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolnieces Leldes Āres darbs “Šūpuļdziesmu dziedāšanas popularitāte koknesiešu ģimenēs” ieguva trešo vietu un arī izvirzīts tālāk, bet koknesiete Alise Blaua, pētot “Narkotisko vielu izplatību jauniešu vidū”, saņēma atzinību. Šajā sekcijā Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēkne Renāte Šteinberga ieguva atzinību par darbu “Emocionālā vardarbība — mobings — Aizkraukles novada ģimnāzijā un mazākumtautības skolā Aizkraukles 1. vidusskolā”.
Pļaviņietēm
atzinība
Sociālo zinātņu sekcijā godalgotas vietas ieguva septiņi skolēni no Aizkraukles reģiona izglītības iestādēm. Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolniece Uva Aiva Sprukte saņēma atzinību, veicot pētījumu “Latvijas armija starptautiskajās misijās (1991. — 2012.)”. Arī abas Pļaviņu novada ģimnāzijas audzēknes — Estere Fedosejeva par darbu “Šahs kā sportaveids Pļaviņu novadā” un Sintija Silagaile par darbu “Kiberterors skolas vecuma jauniešu starpā” — ieguva atzinību.
Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolniece Tija Spilberga par darbu “Starptautisko skolu partnerības projektu “Comenius” pieredze Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolā laikā no 2003. līdz 2013. gadam” un Valles vidusskolas skolniece Sabīne Sokolovska par darbu “Konkurētspējīga medija izveide interneta platformā” ieguva atzinību.
Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēkne Simona Ogoļeva saņēma atzinību par darbu “Jauniešu apmaiņas projektu ietekme uz dalībniekiem”, Annija Dīce ieguva trešo vietu un izvirzīta valsts mēroga konferencei ar darbu “Sagaidāmā peļņa no dabiskajām un mākslīgi izveidotajām lapukoku un egļu mežaudzēm Latvijā”.
Sniegs — gaisa
kvalitātes rādītājs
Dabaszinātņu sekcijā darbus izstrādāja pieci jaunieši, kuri ieguva iespēju studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātē. Šajā sekcijā darbu prezentēja Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas skolēns Deivids Andersons par tēmu “2 taktu dzinēja uzlabošana”, kā arī skolnieces Karīna Korsaka un Līga Mušperte — “Redzes asuma pārbaude Neretas Jāņa Jaunsudrabiņa vidusskolas 9. — 12. klases skolēniem”. Abu darbu autori ieguva atzinību un iespēju piedalīties valsts mēroga konferencē.
Valles vidusskolas skolniece Sigita Rāviņa pētīja, kāda ir “Valles pagasta uzņēmuma “Florabalt” ietekme uz apkārtējo vidi un cilvēka veselību”, Ilmāra Gaiša Kokneses vidusskolas skolniece Beāte Sārta rakstīja darbu “Cilmes šūnas, to nozīme cilvēka organismā un izmantošana”, Lauris Karluša piedalījās ar darbu “Sniegs kā gaisa kvalitātes rādītājs Koknesē”. Visi jaunieši ieguva atzinību.
Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolniece Elīna Mārtiņa pētīja “Ārstnieciskās zāļu tējas” (atzinība). Aizkraukles novada ģimnāzijas audzēkne Lana Zaiceva izstrādāja darbu “Zobupasta un tās pagatavošana mājas apstākļos” (2. vieta, izvirzīta valsts mēroga konferencei), bet Vitālija Lubgāna darba nosaukums ir “C vitamīna noteikšana augļos” (atzinība).
Hipotēze
neapstiprinās
Jaunjelgavas vidusskolas 12. klases skolniece Marika Melnace ir viena no pieciem Aizkraukles reģiona skolēniem, kuri, veiksmīgi uzrakstot un aizstāvot zinātniski pētniecisko darbu, uzņemti studentu pulkā — budžeta grupā LLU Lauku inženieru fakultātes Vides un ūdenssaimniecības studiju programmā.
Marikas darba vadītāja skolotāja Ina Inda stāsta, ka pētījumā ieguldīts daudz darba un laika: “Marika ir jau ceturtā skolniece no Jaunjelgavas vidusskolas, kurai pēdējo gadu laikā izdevies veiksmīgi konkurēt ar citu novadu jauniešiem, iegūstot iespēju iestāties augstskolā. Ideja darbam radās saistībā ar apvedceļa vajadzību Jaunjelgavā, kas ik pa laikam aktualizējas, un saistībā ar gaisa piesārņojumu. Darba hipotēze bija: Jaunjelgavas tranzītielā gaiss ir piesārņotāks nekā pārējā pilsētas daļā. Jāatzīst, ka pētījuma rezultātā hipotēze neapstiprinājās, gaiss ir vienādi tīrs visās pilsētas daļās un atbilst normām. Gaisa piesārņojums pētīts skolēnam iespējamā formā — lihoindikācijas metode ir gaisa tīrības noteikšana ar ķērpjiem.” ◆
