Preses konferencē Zemkopības ministrijā Rīgā tikās Latvijas žurnālisti no reģioniem, arī no “Staburaga”. Par jaunumiem nozarē stāstīja gan ministrs Jānis Dūklavs, gan vairāki departamentu pārstāvji.
Jāgatavo paraugi
Jānis Dūklavs sarunu “iesildīja” ar faktu, ka Zemkopības ministrija ir viena no pirmajām, kas Eiropas Komisijai iesniegusi ziņojumu jaunajam plānošanas periodam — 2014. — 2020. gadam. Tajā iekļauts arī pamatojums investīciju programmai, tajā skaitā saimniecību modernizācijai, kuru varētu sākt jau gada otrajā pusē. Otrs aktuālais jautājums bija piena kvotu izpilde, pārpilde un ar laiku atteikšanās no tām. Joprojām dienaskārtībā ir veselībai kaitīgo vielu saturs kūpinātos gaļas produktos. Ministrs uzsvēra, ka pašlaik visiem iesaistītajiem ir jāstrādā, lai regulu ieviesējiem Eiropas Savienībā (ES) pierādītu, ka Latvijā gatavotie gaļas kūpinājumi ir unikāli, līdz ar to līdzīgi kā šprotēm limits — 3 mikrogrami benzopirēna uz kilogramu produkta — vietā var būt 5 mikrogrami. Tas gan pārsvarā noderētu lielajiem ražotājiem, jo mājražojumos kaitīgo vielu daudzums kilogramā ir būtiski lielāks. Savstarpējā vienošanās paredz, ka Latvijai labvēlīga lēmuma panākšanai nepieciešams 200 gaļas izstrādājumu paraugu, ar kuru palīdzību vajadzēs pierādīt, ka nedaudz lielāks benzopirēna un pārējo vielu daudzums vienā kilogramā gaļas nerada kaitējumu veselībai, toties ir būtisks produkta unikālās garšas iegūšanai.
Pēdējā iespēja būvēt mēslu krātuves
Plašas diskusijas raisošā nepieciešamība pēc mēslu krātuvēm bija temats arī šajā tikšanās reizē. Ministrs gan atgādināja, ka pagājis jau desmit gadu kopš pirmā atbalsta piedāvājuma lauksaimniekiem, un bija periods, kad krātuvju izveidei bija 100% valsts atbalsts. Diemžēl daļa zemnieku šos piedāvājumus neņēma vērā, kaut termiņš krātuvju izveidei pagarināts trīs reizes. Pienāks laiks, kad zemnieki, kuriem ir vairāk kā 10 lopu (īpaši jutīgās vides teritorijās vairāk par pieciem), bet nav krātuves, nevarēs saņemt atbalstu no valsts un ES. Tad, piemēram, ja zemnieks gribēs nopirkt traktoru, saņemot no valsts atbalstu tā iegādei, viņam vispirms par savu naudu vajadzēs uzbūvēt mēslu krātuvi. Tāpēc, summējot pāri palikušos līdzekļus no citām programmām un savācot 4 miljonus eiro, tuvākajā laikā plānots atvērt vēl vienu projekta kārtu mēslu krātuvju izveidei. Atbalsta pamatlikme būs 40%. Krātuves jāuzbūvē līdz 2015. gada augustam.
Ministrs mierināja lauksaimniekus, kuri pēc ziemas, kas Latvijā iznīcināja vai visus ziemāju sējumus, tagad piedzīvo jaunu problēmu — sēklas cenu pieaugumu. Viņš teica, ka Lauku atbalsta dienests no papildus valsts tiešajiem maksājumiem avansu, kuru iepriekš bija paredzēts izmaksāt jūlijā, ieskaitīs zemnieku kontos jau maijā.
Jābeidz absurdas darbības
Pārrunāja arī pēdējā mēneša aktualitāti — situāciju Krievijā un ar to saistītos eksporta jautājumus. Par krievu uzņēmēju aktivitātēm Latvijā ministrs saka: pateicoties tām, piemēram, uzņēmumam, kurš iegādājās gan Sērenes uzņēmumu “Daugava”, gan “Limbažu pienu”, lielu daļu produkcijas eksportēs, tādēļ atbrīvojas vieta produktiem vietējā tirgū. Vai to aizņems pašmāju ražotāju produkti vai ārzemju, tas atkarīgs arī no pašiem ražotājiem. Tādēļ aizrādījums piena pārdevējiem un pircējiem, kuri nezin kādu apsvērumu dēļ veic aplamas darbības, piemēram, ik dienu izved ap 600 tonnām piena no Latvijas uz Lietuvu, tajā pašā laikā daļu piena no šīs valsts iepērkot.
Toties par stabilu turpmāko sadarbību ar uzņēmējiem Krievijā ministram nav lielas pārliecības. Pašlaik eksportam vēl nav nekādu traucējumu.
Zemes cena pieaug
SIA “Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs” (LLKC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis kā vienu no svarīgākajiem uzsvēra zemes tirgus jautājumu. Kopš Latvijas iestāšanās ES zemes cena palielinājusies desmitkārtīgi. Pēc šīgada pētījumiem, piemēram, Aizkraukles pusē lauksaimniecības zemes cena no 106 eiro par hektāru paaugstinājusies līdz 1352 eiro. Salīdzinājumā Jelgavas pusē pašlaik zemes cena ir 4250 eiro par hektāru. Pēdējo desmit gadu laikā straujākais cenu kāpums bijis tajās teritorijās, kur notiek aktīva lauksaimnieciskā darbība un izbūvētas biogāzes stacijas, kuru darbināšanai nepieciešams liels daudzums zaļās augu masas. Liela ietekme ir arī starpniekiem — gan ārvalstu, gan vietējiem zemes uzpircējiem. Katra konkrēta zemesgabala cenu ietekmē gan tas, cik labā kārtībā tas ir, gan vieta (cik viegli tai piekļūt) un vēl citi apstākļi.
Sertifikāts jauniešiem
Ceturto gadu LLKC sadarbībā ar Valsts lauku tīklu rīko pasākumu “Atbalsts lauku jauniešiem uzņēmējdarbības veicināšanai”, kura mērķis ir motivēt jauniešus vecumā no 18 līdz 30 gadiem iesaistīties lauku uzņēmējdarbībā. Viņi piedalās semināros, mācībās, saņem praktisku palīdzību pirmajiem soļiem uzņēmējdarbībā. Pērn par piedalīšanos mācībās sertifikātu saņēma 200 jauniešu, šogad viņu skaits varētu būt 350.
Šogad trešo reizi notiks konkurss “Laukiem būt!”, kurā var piedalīties jaunieši, kas ieguvuši sertifikātu par mācību pabeigšanu. Pagājušajā gadā konkursam pieteicās un tika iesniegti 52 jauniešu darbi, no kuriem 42 virzīja tālāk komisijas vērtējumam. Par labākajiem atzina 15 darbu, visi to autori ieguva naudas balvas, pirmās un otrās vietas ieguvēji saņēma 2700 eiro katrs savas biznesa idejas īstenošanai. Labākie finansiālu atbalstu saņems arī šogad.
Bērni jābaro ar
novadā izaudzēto
Šogad turpināsies sadarbība ar reģioniem mazās lauku uzņēmējdarbības veicināšanai Valsts lauku tīkla pasākumā “Lauku teritoriju ekonomiskās aktivitātes programma”. Šajā programmā līdz 2013. gada beigām palīdzību Aizkraukles reģionā saņēmuši 23 uzņēmumi, bet Latvijā kopumā vairāk kā 720 topošo un esošo mazo lauku uzņēmēju. Visaktīvākie bijuši rēzeknieši (85 uzņēmumi). Šogad paredzēts strādāt ar 772 saimniecībām.
Uzklausot novadu pašvaldību neapmierinātību ar nosacījumiem, kas liek izvēlēties lētāko no ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem izglītības iestādēs, LLKC šogad plašāk izvērsis darbu ar pašvaldībām, lai veicinātu vietējo lauksaimniecības produktu ražotāju iespējas piedāvāt savus produktus skolām, bērnudārziem un pārējām pašvaldību iestādēm. Pretējā gadījumā, meklējot lētāko risinājumu, skolēni saņem nekvalitatīvus, neskaidras izcelsmes produktus, kuriem gandrīz beidzies derīguma termiņš. Ja lētāko piedāvājumu vietā lemtu par labu vietējiem ražotājiem, 18 miljonu eiro, ko katru gadu pašvaldības tērē šīm vajadzībām, paliktu vietējiem uzņēmējiem. Visaktīvāk šajā ziņā rosās Tukuma un Limbažu pašvaldības vadība. Pašlaik viena skola Latvijā nolēmusi bērnus barot tikai ar bioloģiski audzētiem produktiem. LLKC rosinās mainīt arī līgumu nosacījumus, to darbības laiku pagarinot līdz pieciem gadiem.
Var pieteikt platības
Lauku attīstības atbalsta departamenta speciāliste Gunta Bāra apstiprināja jau iepriekš izskanējušo ziņu, ka nākamajā plānošanas periodā atbalsts lauksaimniecības attīstībai pieaugs par 11% un galvenā būs mazo un vidējo saimniecību attīstība, lai palielinātu saimniekošanas efektivitāti kopumā. Šogad būs iespēja pieteikties jaunām bioloģiskās lauksaimniecības saistībām, tajā skaitā tām saimniecībām, kuras pēdējos divos gados sertificējušās saviem spēkiem un sāks ražot bioloģiskos produktus, bet līdz šim nesaņēma atbalstu no valsts un ES.
Daudz noderīga stāstīja Tirgus un tiešā departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns. Daži no paustajiem jaunumiem — atcelta prasība, kas noteica, ka valsts papildu maksājumu var saņemt tikai par lauksaimniecības zemi, kas 2003. gada 30. jūnijā bijusi labā lauksaimniecības kārtībā. Šogad atbalstu varēs saņemt par katru lauksaimniecības zemes hektāru (lielāku par 0,3 ha), kas būs labā lauksaimniecības un vides kārtībā, vien līdz 1. maijam LAD jāiesniedz lauku bloku kartes precizēšanas iesniegums.
Šogad beidzas atbalsta maksājumi par cukuru tiem zemniekiem, kuri līdz šim saņēma kompensāciju par likvidētajām cukurbiešu platībām, bet ieviests jauns — īpašais atbalsts par liellopiem. Aptuvenā atbalsta likme par vienu dzīvnieku — 100 eiro. Kopumā šogad tiešo maksājumu summa ir palielināta no 146 līdz 156 miljoniem eiro. Piemēram, provizoriskā vienotā platību maksājuma likme par vienu hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes būs 90 eiro.
Lielākie piena dzērēji
Par programmām “Skolas piens” un “Skolas auglis” informēja Tirgus un tiešā departamenta pārstāve Inga Orlova. Programmas veicina veselīgu bērnu dzīvesveidu, kā arī ir papildu tirgus produktu ražotājiem. Patīkami, ka “Skolas piena” programmā kopš 2010. gada līdz šim mācību gadam dalībnieku skaits pieaudzis no 50 līdz 195 tūkstošiem skolēnu. Attiecīgi izdzertais piens — 670 tonnu pirms četriem gadiem un 2095 tonnas šajā mācību gadā.
Programmā “Skolas auglis” 2011. gadā realizēja 6% no visiem valstī izaudzētajiem āboliem. ES Latvija ir viena no retajām valstīm, kura gandrīz 100% realizē visus šim mērķim piešķirtos līdzekļus. No nākamā mācību gada “Skolas augļa” programmā būs būtiskas izmaiņas. Iepriekš izmaksas veidoja 75% Eiropas atbalsta un 15% Latvijas, bet turpmāk attiecība būs 90% pret 10%. Tiks piešķirts arī papildu finansējums bērnu izglītošanai veselīga uztura jautājumos. Lai arī Latvijā bērnu veselības situācija nav tik draudīga kā citviet Eiropā, EK plāno turpmāk apvienot abas šīs programmas, piešķirot 230 miljonu eiro — 80 miljonu eiro pienam un 150 miljonu eiro augļiem.
Vairs
nepārdos
Veterinārā un pārtikas departamenta direktore Zanda Matuzale reģionālo mediju žurnālistiem izklāstīja jaunos produktu marķēšanas noteikumus. No 2011. gada decembra spēkā ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem. Regulas ieviešanai bija paredzēts triju gadu pārejas periods, kas beigsies 2014. gada 12. decembrī. Saskaņā ar regulu, sākot no 2014. gada 13. decembra, obligāti jāizmanto marķējumi atbilstoši jaunajām prasībām.
Karstas diskusijas sabiedrībā izraisīja nosaukumu maiņa piena produktiem, bet jau esam pieraduši pie apzīmējuma “krējuma izstrādājums”. Tomēr pārejas perioda beigās veikalos nedrīkstēs būt produkti, kuru nosaukumā ir norādīts, piemēram, krējums vai siers, bet sastāvā — augu tauki. Pēc 12. decembra produktu ražotājiem šie produkti būs jāmarķē ar citu nosaukumu. Līdz tam saražotos un pa vecam marķētos produktus drīkstēs pārdot, līdz to krājumi būs beigušies.
Pārmaiņas skars arī svaigas, atdzesētas un saldētas cūkgaļas, aitu, kazu un mājputnu gaļas marķējums. No 2015. gada 1. aprīļa šo produktu marķējumā obligāti jānorāda dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums, kurā dzīvnieks ir audzēts, un dalībvalsts vai trešās valsts nosaukums, kurā dzīvnieks ir nokauts.
***
Preses dienas noslēgumā Zemkopības ministrija prezentēja Klientu apkalpošanas centru, kas ministrijas ēkas otrajā stāvā darbojas jau no novembra sākuma un kurā katrs interesents var saņemt informāciju par Zemkopības ministrijas un sešu tās pakļautības iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem. Centrā ir arī publiskie bezmaksas datori, kurus apmeklētāji var izmantot gan nozares aktuālās informācijas meklēšanai, gan dokumentu iesniegšanai pakalpojumiem elektroniski. ◆
