Pavasaros, kad ūdeņi sāk iesilt, zivīm sākas nārsta laiks. Lai nārsts būtu veiksmīgs, vairumam zivju sugu nepieciešams noteikts ūdenslīmenis, temperatūra un ūdens sastāvs. Diemžēl cilvēka darbības dēļ piemērotu nārsta vietu skaits upēs un ezeros sarūk. Makšķernieku spēkos ir vismaz censties netraucēt nārstojošās zivis, bradājot pa seklumiem un ķerot viņas saudzēšanas laikā.
Kad tad nārsto makšķernieku iecienītākās zivis?
Līdakas nārstot lielākoties dodas, kad ūdens iesilis līdz +4, +8 grādiem. Viņas masveidīgi peld uz pārplūdušajām pļavām, kur nepilnu metru dziļā ūdenī uz pērnās zāles stiebriem diezgan trokšņaini nērš ikrus. Ir arī līdakas, kuras nārsto, tiklīdz sāk kust ledus. Labvēlīgos apstākļos pēc septiņām — desmit dienām izšķiļas līdaku kāpuri. Ja ūdenslīmenis krītas ātrāk, ikri iet bojā.
Zandarti parasti nārsto maijā, kad ūdens iesilis vismaz līdz +8 grādiem. Nārstam izvēlas no pusmetra līdz pusotram metram dziļas vietas. Interesanti, ka šīs zivis nārsto pāros un ikrus izlaiž pašu attīrītos gultnes laukumos. Turklāt zandartu tēviņš ikrus apsargā.
Asariem nārsta laiks ir ilgs — no aprīļa līdz jūnijam. Ūdenim jābūt no +3 līdz +20 grādiem siltam. Novērots, ka noteiktā apvidū šīs zivis nārsto gandrīz vienlaikus un ap vienu mātīti parasti nārsto vairāki tēviņi.
Arī Daugavas dzelmes saimniekiem samiem nārsta laiks var būt visai ilgs — no aprīļa līdz pat augustam. Kā jau samiem klājas, viņi izvēlas nārstot lielākā dziļumā. Līdzīgi kā zandarti viņi nērš ikrus pašu attīrītos gultnes laukumos, un tēviņš mēdz tos apsargāt.
Daudzu makšķernieku iecienītās salates jeb mežavimbas par nākamo paaudzi rūpējas no marta līdz jūnijam, kad ūdens temperatūra ir no +4 līdz +18 grādiem. Viņām raksturīgs vienlaicīgs nārsts, kas ilgst no dažām dienām līdz mēnesim.
Plaužiem jeb, kā tautā saka, brekšiem nārsts sākas maijā un var ilgt līdz jūnijam. Ūdenim jāiesilst vismaz līdz +8 grādiem. Uz nārstu zivis parasti dodas vienlaikus trijos piegājienos ar sešu līdz 19 dienu starplaiku. Bieži vien nārsts ir pirmo vasaras pērkonu laikā. Ja pērkons plaužu nārstu iztraucē, mēdz būt gadījumi, ka tajā gadā nārsts var neatsākties. Plaudis mēdz arī “sagrēkot” un veidot hibrīdus ar plici, raudu, ruduli, sapalu un vīķi.
Raudas Latvijas ūdeņos nārsto no aprīļa līdz jūnijam, kad ūdens ir no +4 līdz +22 grādiem silts. Šīm zivīm raksturīgs vienlaikus nārsts vienā divos piegājienos ar nedēļas starplaiku. Arī šīs zivis ne vienmēr ir uzticīgas savai sugai.
Krietni siltāks ūdens nārstam nepieciešams līņiem (+14 līdz +27 grādi). Tādēļ šīs zivis uz nārstu dodas no maija līdz augustam. Līņiem raksturīgs “porciju” nārsts divos trijos piegājienos ar deviņu līdz 30 dienu starplaiku. Pēc nedēļas izšķiļas kāpuri, kuri vēl trīs četras dienas paliek piestiprinājušies pie ūdensaugu stiebriem. ◆
Izmantoti materiāli
no sērijas “Latvijas daba”
grāmatas “Zivis” un interneta
