Ledus jau izgājis, un, kamēr plēsīgās zivis jāsaudzē, copmaņi ņem rokās pludiņmakšķeres un palu ūdeņu aizstraumēs meklē baltās zivis.
Aizkrauklieti Andreju Vasiļjevu “Staburags” sastapa Dienvidsusējas krastā pie Sproģiem. Te upē ir liels atvars, ko iecienījuši ne tikai vietējie makšķernieki, bet arī copmaņi no Aizkraukles.
Ūdens upē daudz. Duļķainā straume vietām jau ieplūdusi arī pļavu zemākajās vietās. Tomēr Vasiļjeva kungs ik pa brīdim cilā makšķeres kātu, un viņa tīkliņā zivju kļūst arvien vairāk. Lomā ir lielākoties necilās vīķes, taču makšķernieks priecājas.
— Šī ir pirmā reize, kad šajā pavasarī kopā ar sievu dodos uz upi, — saka Vasiļjeva kungs. — Mums abiem patīk makšķerēt. Tā ir lieliska atpūta. Rīta pusē mēģinājām makšķerēt netālu no Ērberģes, taču lāgā neķērās. Upē ūdens ir ļoti daudz un liela straume. Taču, galvenais, ūdens vēl ir ļoti auksts, tāpēc zivis kūtras. Nemana arī, ka nārstotu plēsīgās zivis.
Izmēģinājām dažādas ēsmas — sliekas, trīsuļodu kāpurus, taču vislabāk copē uz mušu kāpuriem. Vīķes ir nelielas zivis, tāpēc vajag sīku āķīti un uz tā tikai vienu kāpuru.
Sīkākās zivtiņas tiks kaķim, taču vairāk priecājos par iespēju atpūsties pie ūdens, nevis noķertajām zivīm. Lielākus lomus varēs vilkt vasarā, kad braukšu uz Lobes ezeru ķert līdakas. Vispirms Bebrupītē saķeru ēsmas zivtiņas. Reizēm pēc līdakām braucu uz Latgales ezeriem. ◆
