Kāds populārs aktieris reiz, viesojoties lauku kultūras namos, atzina, ka tualete visprecīzāk raksturo konkrēto vietu. Pilsētas vizītkarte noteikti ir sabiedriskā “sirsniņmājiņa”. Šobrīd Pļaviņu pilsētā netālu no dzelzceļa esošā noteikti nav labākā.
— Tik nepatīkamā situācijā nebiju nonākusi sen. Pavadīju uz vilcienu viesus, un viņiem bija vajadzība izmantot sabiedrisko tualeti pie stacijas. Pati to nebiju apmeklējusi sen. Nepatīkami pārsteigti bijām visi. Kaut ko tik aizvēsturisku sen nebiju redzējusi! Viss nolietojies, izdrupis un vēl neciešama smaka, kas jūtama jau pa gabalu. Mūsu cilvēki jau ir pieraduši, ka ir tādas tualetes — ar grīdā izbūvētiem caurumiem, bet ārzemnieki ilgi brīnās. Tagad man kauns kādam iebraucējam pat virzienu uz dzelzceļa tualeti parādīt, — stāsta pļaviņiete (redakcijai vārds, uzvārds zināms — aut.).
Kāda paziņa autobusā braukusi no Aizkraukles uz Rīgu. Sieviete, kura sēdējusi aizmugurē, visu ceļu līdz galvaspilsētai ceļabiedrei stāstījusi, cik briesmīga ir sabiedriskā tualete Pļaviņās. Viņas sašutums bijis tik liels, ka pēc vairāk kā stundas brauciena visiem jau šķitis, ka autobusā jūtama tualetes smaka. Pati esmu dzirdējusi, kā cilvēki autobusā pat sulīgi lamājas pēc šīs tualetes apmeklējuma.
Citas iespējas nokārtot dabiskās vajadzības šajā vietā cilvēkiem nav — jādodas vien uz sabiedrisko tualeti, kas ir “Latvijas dzelzceļa” pārziņā. Labākus laikus tā nav piedzīvojusi jau gadu desmitiem. Jaunā pilsētas sabiedriskā tualete ir parkā pie kultūras nama, un, ja autobuss Stacijas laukumā stāv piecas vai desmit minūšu, līdz tai nokļūt nevar pagūt. Nereti starppilsētu autobusu vadītāji stāvēšanai paredzēto laiku izlemj pavadīt “Liepkalnos”, jo tur ir gan civilizēta tualete, gan pievilcīga apkārtne un vēl nopērkamas siltas maizītes. Par to gan neapmierināti ir pļaviņieši, kuriem jānīkst autobusā netālu no galamērķa. Koks ar diviem galiem, bet vai tam būs arī kāds risinājums — jautāju Pļaviņu novada domes priekšsēdētājai Guntai Žildei.
— Sabiedriskā tualete netālu no Stacijas laukuma pieder “Latvijas dzelzceļam” (LDz), un pašvaldība nedrīkst veikt nekādus uzlabojumus svešā īpašumā. Mums ar uzņēmumu ir vienošanās, ka līdz otrā sliežu ceļa izbūves projekta beigām izremontēs arī tualeti. Pēdējās tikšanās laikā LDz pārstāvji atzina, ka darbi ir plānoti, bet līdzekļu tiem vēl nav. Kad tas notiks, nezinām. Uzņēmums vēlas, lai pašvaldība šo objektu vēlāk pārņem apsaimniekošanā. Acīmredzot mums to vajadzēs darīt, jo tualete nepieciešama ne tikai vilcienu pasažieriem, — saka Gunta Žilde.
Jaunu “sirsniņmājiņu” pašvaldība gan nebūvēs, jo tāda jau ir parkā. Gunta Žilde teic, ka ar pasažieru pārvadātājiem pārrunāta iespēja piebraukt tuvāk jaunajai tualetei, bet tur nav apstāšanās laukuma. Kad dārgo tualeti uzbūvēja parkā pie kultūras nama, daudzi iedzīvotāji pašvaldībai izteica pārmetumus, ka būvei nav izvēlēta pareizā vieta. Tomēr arī tur tā ir nepieciešama, jo līdzās ir bērnu rotaļu laukums un parka apkaimē notiek daudz publisku pasākumu. Tā ka nāksies vēl nedaudz paciesties, līdz savu īpašumu sakārtos “Latvijas dzelzceļš”, uzspodrinot arī pilsētas vizītkarti. ◆