“Staburaga” redakcija saņēma kādas skrīverietes (vārds, uzvārds zināms — aut.) vēstuli par to, ka 20. martā Skrīveru autobusu pieturā neapstājās autobuss, kas pulksten 11.10 brauca no Lielvārdes dzelzceļa stacijas uz Aizkraukles dzelzceļa staciju. “Staburags” sazinājās gan ar Aizkraukles ATU valdes locekli Aiju Ciganoviču, gan ar autobusa vadītāju.
Nevis atvainojas, bet apvaino
“Apbrīnas vērts ir fakts, ka mūsdienās, kad cilvēki sūdzas par bezdarbu, autobusu parka administrācija algo galēji bezatbildīgu, cinisku autovadītāju, kurš ignorēja vairāk nekā desmit cilvēku vajadzības, jo cilvēki bija rēķinājušies ar to, ka, braucot ar šo autobusu, nokļūs tur, kur plānots. Divi gados vecāki cilvēki devās mājās, jo bija zaudējuši iespēju apmeklēt ārstu, pie kura rindā gaidījuši vairāk nekā mēnesi.
Atpakaļbraucienā, lai paņemtu pasažierus uz Lielvārdi, brīnumainā kārtā gan izlaida, gan uzņēma pasažierus autobusu pieturā. Uz mūsu jautājumu, kāpēc nepiebrauca pieturā ceļā uz Aizkraukli, lepni atcirta, ka viņam nav jābrauc mums pakaļ uz mājām. Kur vēl lielāku cinismu — tā vietā lai atvainotos, turpināja apvainot!
Kāda no gaidošajām pasažierēm teica, ka šī nebija vienīgā reize, kad šis autovadītājs demonstrē savu visvarenību,” raksta skrīveriete.
Vēstuli parakstījuši arī septiņi skrīverieši, apliecinot, ka šāds starpgadījums noticis.
Starpgadījums
jānoskaidro
“Staburags” sazinājās ar Aizkraukles ATU valdes locekli Aiju Ciganoviču, kura par notikušo jau bija informēta un saņēmusi arī sava darbinieka paskaidrojumu. Aija Ciganoviča pārstāv uzņēmumu, kura darbiniekiem ikdienā bieži nākas uzklausīt ne tikai labus vārdus, bet arī pārmetumus, pasažieru neapmierinātību un sūdzības, taču braucēji ne vienmēr izprot situāciju.
“Vienmēr esmu bijusi par apstākļu noskaidrošanu un starpgadījumu izvērtēšanu. Ja darbinieki ir bijuši vainīgi, tad ņemam to vērā, taču šajā gadījumā autobusa vadītājs ir apvainots nevietā. Pasažieri īsti neizprot radušos situāciju,” teic Aija Ciganoviča.
Traucē novietotās mašīnas
Savu viedokli par notikušo pauda arī pats autobusa vadītājs (vārds, uzvārds zināms — aut.). “Saistībā ar dzelzceļa remontdarbiem maršrutu Aizkraukle—Lielvārde dienā braucu trīs reizes. Skrīveru autobusu pieturā, tāpat kā Aizkraukles dzelzceļa stacijas laukumā, regulāri ir novietotas vieglās automašīnas, ne jau rindās, bet krustu šķērsu, kas ļoti apgrūtina piebraukšanu un apgriešanos. Autobuss ir liels, un tik mazā automašīnām pieblīvētā teritorijā nav iespējams veikt manevrus. Arī todien tā bija, tāpēc nevarēju apstāties pieturā, bet apstājos aptuveni divu metru attālumā un neaizbraucu prom ar aizvērtām durvīm, kā apgalvo skrīveriete, bet gaidīju aptuveni trīs četras minūtes. Pieturā bija četri vai pieci cilvēki, nevis desmit, kā teic pasažiere. Esot pieturā, var redzēt, ka autobuss stāv, un, ja cilvēki gaida braucamo, var piecelties un paskatīties, pat neiekāpjot, kādā maršrutā tas brauc. Visi esam cilvēki, arī autobusu vadītāji, tāpēc visas neskaidrības var noskaidrot jautājot. Mans autovadītāja stāžs ir 43 gadi, par autobusa vadītāju strādāju divpadsmito gadu, vienmēr esmu bijis starp cilvēkiem, un šis ir pirmais gadījums, kad kāds ir tik ļoti neapmierināts ar manu darbu.
Manuprāt, situācija sen bija jārisina vietējai pašvaldībai sadarbībā ar policiju, regulējot vieglo automašīnu novietošanu gan laukumā pie Aizkraukles dzelzceļa stacijas, gan Skrīveru autobusu pieturā, gan Kokneses dzelzceļa stacijā.” ◆
