Aizkraukles novada domes plānošanas dokumentu sabiedriskās apspriešanas sapulcē piedalījās ap 30 cilvēku, daļa no viņiem bija novada pašvaldības un SIA “Metrum” pārstāvji, kuri izstrādāja teritoriālplānojumu. Vislielākās diskusijas raisījās par dabas parka izmantošanas noteikumiem un ielām privātmāju teritorijā.
Pats kopj 13 hektāru dabas parka
SIA “Metrum” pārstāve Jolanta Bāra sacīja, ka Daugavas ielejas dabas parkā ir konstatēts 18 aizsargājamu augu sugu, ir atgriezusies jūrasžagata. Bijusī novada domes deputāte Aina Podvinska atcerējās, ka agrāk, kolhoza laikā, dabas parka teritorijā bija lauksaimniecības zeme, tur audzēja dārzeņus, daudz izmantoja ķimikālijas. Piesārņotā zeme tagad ir atkopusies, un pļavās var vērot pārsteidzošu augu dažādību.
“Man ir prieks, ka izplatīsies raganzālīte un ir atgriezusies jūrasžagata, tas nozīmē, ka dabas parka apsaimniekošana ir bijusi sekmīga,” sacīja Andris Lubāns. “Es piedalījos iepriekšējā dabas aizsardzības plāna izstrādē, taču daļa pasākumu, kuros bija plānots iesaistīt zemes īpašniekus, nav izpildīti. Dabas parka kopšanu nevar uzskatīt par tur dzīvojošo cilvēku brīvdienu vaļasprieku. No 13 hektāriem dabas parka teritorijas varu izmantot tikai nepilnu pushektāru, kur ir mana māja. Es par saviem līdzekļiem uzturu 13 hektāru lielu platību, pļavas ir sadrumstalotas. Stāvajās pļavu nogāzēs tehniku nevaru izmantot, tur ir 30 grādu slīpums, teritoriju kopju ar krūm-
griezi. Neceru, ka reiz kāds mums samaksās par darbu, bet gribu, lai šajā plānā nebūtu iekļautas neizpildāmas prasības. Piemēram, 150 — 180 metru platā joslā septiņas reizes mainās zonējums, un katrai zonai ir savs dabas aizsardzības režīms, taču dabā tādas robežas kā kartē nav iespējams novilkt. Tas ir pilnīgs juceklis! Es tur dzīvoju, un man visas šīs prasības būs jāizpilda! Varbūt to saku par vēlu, varbūt neko vairs nevar mainīt.”
Viņš stāstīja arī par gobām, kuras no ārpuses ir skaistas, bet saknes daļā koki sapūst un lielākā vēja brāzmā gāžas, šī iemesla dēļ cilvēkiem ir bail doties dabas parka mežā.
SIA “Metrum” pārstāve Jolanta Bāra sacīja, ka nekas nav nokavēts, tādēļ jau sabiedriskās apspriešanas sapulces tiek rīkotas, lai uzklausītu un izvērtētu iedzīvotāju priešlikumus.
Kartē svītriņas,
dabā — nesaskaņas
Diskusijas raisījās par privātmāju teritoriju Aizkrauklē — kartē ir svītriņas, kas apzīmē ielas un ceļus, bet reāli dabā to nav. Ceļi ved pāri privātīpašnieku zemei, un dažam uz savu īpašumu jālido vai ar helikopteru, rodas kaimiņu kašķi par to, kurš pa kura zemi brauc, kas kuram jākopj, kurš tīrīs grāvi. Viens uzceļ žogu, un cits kaimiņš nevar iztīrīt grāvi, tas aizaug. Uzņēmums “Aizkraukles ūdens” Baznīcas ielā izbūvēja maģistrālās komunikācijas, tie, kuru mājas ir tuvāk, viegli var izveidot pieslēgumu, taču tālāko māju īpašniekiem tas ir problemātiski, jo jārok tranšeja citu privātīpašnieku zemē.
Iedzīvotāji vēlas, lai pašvaldība privātmāju rajonā izbūvē ielas, taču pašvaldība privātīpašumā budžeta līdzekļus nedrīkst ieguldīt. Īpašniekiem jābūt savstarpēji drau-
dzīgiem un jāvienojas par ielas izbūvi un lietošanu. Kāds sapulces dalībnieks sacīja, ka ir izbūvējis divas ielas, par kurām maksā nekustamā īpašuma nodokli, un viņš tās vēlas uzdāvināt pašvaldībai.
Pašvaldības speciālisti un vadība izvērtēs gan sapulcē dzirdēto, gan arī rakstiski un mutiski saņemtos ierosinājumus un meklēs risinājumus to iekļaušanai plānošanas dokumentos. ◆
