1. Kad norisināsies nākamās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas?
Nākamās Eiropas Parlamenta vēlēšanas Latvijā norisināsies 2014. gada 24. maijā. Eiropas Savienībā noteiktais Eiropas Parlamenta vēlēšanu laiks ir no 22. līdz 25. maijam.
2. Kas var balsot EP vēlēšanās Latvijā?
Latvijā EP vēlēšanās var balsot visi balsstiesīgie Latvijas pilsoņi, kas sasnieguši 18 gadu vecumu. Balsot EP vēlēšanās var arī citu ES dalībvalstu pilsoņi, kuri mīt Latvijā un likumā noteiktajā termiņā ir reģistrējušies balsošanai Latvijā. Tādā gadījumā viņi balsos par Latvijas kandidātu sarakstiem.
3. Kas ir nepieciešams, lai piedalītos EP vēlēšanās?
Lai piedalītos EP vēlēšanās, ir nepieciešama derīga pase vai identifikācijas karte.
4. Kur būs iespējams nobalsot EP vēlēšanu laikā?
Balsot varēs vēlēšanu iecirknī, kura sarakstā vēlētājs būs iekļauts. Līdz 15. martam katram vēlētājam viņa deklarētajā dzīvesvietā bija jāsaņem vēstule ar norādi, kura vēlēšanu iecirkņa sarakstā viņš ir iekļauts.
15. marts neattiecas uz paziņojumiem citu ES dalībvalstu pilsoņiem, kuri reģistrēsies vēlēšanām Latvijā. Šiem vēlētājiem paziņojumi par viņu vēlēšanu iecirkni tiks izsūtīti atsevišķi 10 dienu pirms vēlēšanām (14. maijā).
5. Kādi būs vēlēšanu iecirkņu darba laiki?
Vēlēšanu dienā — 24. maijā — iecirkņi darbosies no pulksten 7 līdz 20.
6. Vai būs iespējams nobalsot pirms oficiālās vēlēšanu dienas?
Jā, būs iespējama arī iepriekšējā nobalsošana — katrai personai norādītajā vēlēšanu iecirknī. Iepriekšējā balsošana notiks trīs dienas pirms vēlēšanām: trešdien, 21. maijā, to varēs izdarīt no 17 līdz 20, ceturtdien, 22. maijā, no 9 līdz 12 un piektdien, 23. maijā, no 10 līdz 16.
7. Vai Eiropas Parlamenta vēlēšanās var balsot arī ar nepilsoņa pasi?
Nē, EP vēlēšanās var balsot tikai pilntiesīgi pilsoņi.
8. Vai es drīkstu nobalsot vairākkārt vai arī par vairāk nekā vienu kandidātu?
Balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās vēlētāji drīkst tikai vienu reizi, un no visiem vēlēšanām reģistrētajiem deputātu kandidātu sarakstiem balsojot jāizvēlas viens (viena vēlēšanu zīme); var balsot arī ar tukšu aploksni (atturoties).
Vēlēšanu zīmē vēlētājs drīkst izdarīt neierobežotu skaitu atzīmju “+” un “-” iepretī saraksta kandidātiem.
9. Vai Latvijas pilsoņi var piedalīties EP vēlēšanās, ja ir ārpus Latvijas?
Jā, EP vēlēšanās var balsot arī ārpus Latvijas esošie pilsoņi, iepriekš piesakoties.
10. Kā es varu nobalsot Latvijas Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja esmu ārpus Latvijas?
Lai nobalsotu Eiropas Parlamenta vēlēšanās, esot ārpus Latvijas, iepriekš jāpiesakās:
a) Latvijas Republikas pārstāvniecībā līdz 12. aprīlim vai
b) pasta balsošanas iecirknī Rīgā, Elizabetes ielā 57, līdz 24. aprīlim.
Piesakoties pasta balsošanai, jāizpilda iesniegums (ir atrodams arī elektroniski www.cvk.lv). Pieteikumu var iesniegt personiski vai sūtīt pa pastu. Var rakstīt brīvā formā. Pieteikumā jānorāda vēlētāja vārds, uzvārds, personas kods, dzīvesvietas adrese un adrese ārvalstīs, uz kuru vēlas saņemt balsošanas materiālus.
Kad iesniegums būs reģistrēts, vēlētājam pa pastu tiks nosūtīti visi nepieciešamie vēlēšanu materiāli. Tie jāizpilda un pa pastu jānosūta atpakaļ pasta balsošanas iecirknim Rīgā, Elizabetes ielā 57. Lai pieteiktos un nobalsotu ārpus Latvijas, pieteikumam vai vēlēšanu materiāliem nav nepieciešams pievienot personu apliecinošu dokumentu vai tā kopiju, jo katrs vēlētājs vēlētāju sarakstā tiks identificēts pēc personas koda, kas būs norādīts iesniegumā. Šie cilvēki balsos par Latvijas kandidātu sarakstiem.
11. Vai man būtu jāiet balsot EP vēlēšanās? Tāpat jau nekas nemainīsies!
Eiropas Parlaments kopā ar ES Ministru padomi pieņem direktīvas un regulas, kuras, pēc aptuvenām aplēsēm, ietekmē ap 80% no Latvijas likumiem. Taču tikai Eiropas Parlaments ir tieši vēlēta ES institūcija. Tādēļ, tikai nobalsojot EP vēlēšanās, jūs varat ietekmēt to, kuri cilvēki pieņems likumus Eiropas līmenī, kas vistiešākajā veidā attieksies arī uz jums.
12. Vai ir noteikts vēlētāju līdzdalības slieksnis, lai vēlēšanas uzskatītu par notikušām?
Nē, vēlēšanu sliekšņa nav. Tas nozīmē, ka vēlēšanas uzskatīs par notikušām neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes.
13. Kad būs zināmi vēlēšanu rezultāti?
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti būs zināmi 25. maija vakarā, kad noslēgsies vēlēšanas tajās dalībvalstīs, kurās vēlēšanu diena tradicionāli ir svētdiena. Oficiālie rezultāti tiks publicēti divu nedēļu laikā — līdz 6. jūnijam.
14. Kas pašreiz Eiropas Parlamentā pārstāv Latviju?
Latviju EP pārstāv Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Alfrēds Rubiks, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle, Tatjana Ždanoka, Aleksandrs Mirskis un Sandra Kalniete.
15. Vai esošajiem EP deputātiem ir jādeklarē savi ienākumi?
EP deputātiem ir jādeklarē savi ienākumi ārpus EP un jādara tas ne vēlāk kā 30 dienu pēc izmaiņām ienākumu avotos. Jāsniedz informācija par atalgojumu citās nodarbinātības vietās (kas ir savietojamas ar darbošanos EP), kā arī pašnodarbinātā ienākumiem.
16. Uz cik ilgu laiku tiek ievēlēti EP deputāti?
Deputāti tiek ievēlēti uz pieciem gadiem.
17. Cik EP deputātu ievēlēs 2014. gada vēlēšanās? Cik Latvijā būs vēlēšanu apgabalu?
2014. gada vēlēšanās no Latvijas tiks ievēlēti astoņi deputāti. Tā kā atšķirībā no Saeimas un pašvaldību vēlēšanām visa Latvija ir viens vēlēšanu apgabals, katra partija Latvijas EP vēlēšanās piedāvās vienu kandidātu sarakstu.
18. Vai ir noteikta vēlēšanu barjera, lai partiju ievēlētu?
Jā, barjera ir 5%. Vēlēšanu barjeru aprēķina, katra saraksta saņemto derīgo zīmju skaitu pretstatot kopējam derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam.
19. Kā mainīsies kopējais EP deputātu skaits pēc 2014. gada vēlēšanām?
Kopējais deputātu skaits samazināsies no 766 līdz 751 deputātam.
20. Vai darbu Eiropas Parlamentā ir iespējams savienot ar citiem amatiem?
Ja vēlēšanu sarakstā kā kandidāts ir pieteicies Latvijas Republikas prezidents, Valsts kontroles darbinieks, vēstnieks, Satversmes tiesas tiesnesis, policists vai militārpersona, tad ievēlēšanas gadījumā personai viena mēneša laikā ir jāuzrāda oficiāls apliecinājums, ka viņa ir pārtraukusi savas iepriekšējās darba gaitas.
EP deputāta amats nav savienojams arī ar ES dalībvalsts valdības locekļa vai parlamenta deputāta, Eiropas Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas, Eiropas Centrālās bankas, Revīzijas palātas vai Eiropas Investīciju bankas valdes locekļa amatu. To ES iestāžu vai struktūru, kas saskaņā ar ES līgumiem izveidotas, lai pārvaldītu Kopienas līdzekļus, aktīvi nodarbinātajiem ierēdņiem arī ir aizliegts būt par EP deputātiem.
21. Vai EP vēlēšanās Latvijā var kandidēt citu ES valstu pilsoņi?
Eiropas Parlamenta vēlēšanās var kandidēt jebkuras Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, kurš mīt Latvijā un vēlēšanu dienā būs sasniedzis vismaz 21 gada vecumu. Kandidēt var tikai no Latvijas Republikā reģistrētas partijas vai partiju apvienības saraksta. Pats kandidāts var būt arī politiskajai partijai nepiederošs.
22. Vai EP vēlēšanās var kandidēt cilvēki ar iepriekšēju sodāmību?
EP vēlēšanās var kandidēt pilsoņi, kuri iepriekš sodīti, bet sodu izcietuši, kā arī tie pilsoņi, kuru sodāmība ir dzēsta vai noņemta.
23. Kad oficiāli sākas priekšvēlēšanu periods Eiropas Parlamenta vēlēšanām?
Priekšvēlēšanu periods sākās 25. janvārī un ilgs līdz 24. maijam.
24. Kur es varu uzzināt papildinformāciju par Eiropas Parlamenta darbu un gaidāmajām vēlēšanām?
Visus jautājumus par Eiropas Parlamenta darbību var noskaidrot EP mājaslapā www.ep.europa.eu, kā arī Eiropas Parlamenta Informācijas biroja mājaslapā www.europarl.lv. Atbildes uz jautājumiem par vēlēšanu tehnisko pusi (kārtību) var atrast Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā www.cvk.lv, savukārt par aģitācijas ierobežojumiem — www.knab.gov.lv. ◆
