Ik pavasari Daugavas krastos dzīvojošie ar bažām gaida palu laiku. Tāpat izskan viedokļi par Pļaviņu HES iespējām ietekmēt zemāko vietu applūšanu. Šī pavasra situāciju “Staburagam” skaidro akciju sabiedrības “Latvenergo” ražošanas direktors Māris Kuņickis, kurš dzimis un mācījies Aizkrauklē.
— “Latvenergo” speciālisti katru dienu seko līdzi ledus situācijai Daugavā, — saka Kuņicka kungs. — Nav iespējams salīdzināt pavasarus palu brīdī, jo ikreiz situācija atšķiras. Šogad postoši plūdi Daugavas ietekmes zonā esošajām teritorijām nav gaidāmi. Par to, kāds būs palu laiks, šobrīd spriest vēl pāragri, jo ir pavasari, kad pali iegadās gada pirmajos mēnešos, bet reizumis pali turpinās līdz pat maijam. Baltijā hidroelektrostacijas (HES) ir efektīvas galvenokārt palu laikā — vidēji 30 līdz 40 dienu gadā. Gadā iespējams izmantot vidēji piektdaļu no spēkstaciju jaudas.
Katru pavasari dažādi spriedelē par HES ietekmi uz applūstošajām teritorijām. Gribu uzsvērt, ka Pļaviņu HES ietekme uz pašvaldībām augšpus HES ir nebūtiska vai tās vispār nav, jo to teritorijas reljefā ir augstāk, salīdzinot ar Daugavas HES kaskādes augstāko atzīmi — 72 metriem virs jūras līmeņa. Tādējādi Pļaviņu HES ar savu darbību neietekmē notiekošo virs šī augstuma.
***
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) patlaban ir noteicis trīs vietas, kur pavasarī potenciāli varētu būt plūdi — Daugava posmā no Līksnas līdz Nīcgalei, Jersika un Jēkabpils—Pļaviņu posms. Šajās vietās varētu veidoties ledus sastrēgumi, kas, iespējams, izraisītu ūdenslīmeņa celša-
nos. VUGD sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele informē, ka iespējamā ūdenslīmeņa prognozes patlaban ir krietni zem vidējā rādītāja, kas parasti tiek novērots plūdu laikā.
Daugavā patlaban vairākos posmos turpinās ledus iešanas izraisītas ūdenslīmeņa svārstības. Pie Pļaviņām ledū izveidojušies vairākus desmitus metru plati izskalojumi.
VUGD Aizkrauk- kraukles daļā “Sta-
burags” uzzināja, ka posmā no Aiviekstes ietekas Daugavā līdz Bebrulejai ir 40 līdz 50 metru plata brīva ūdens josla, taču ledus iešana vēl nav sākusies. Ūdenslīmenis, salīdzinot ar citiem pavasariem, ir zems.
Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra darbinieki informē, ka Daugavas augštecē un vidustecē daudzviet vēl saglabājas ledus, pārsvarā tas paliek tumšāks, ir izskalojumi. Ledus sakustējies pie Polockas un Veļižas, bet pie Ullas ledus izgājis. Ledus iet arī pie Verhņedvinskas. Ledus saglabājas pie Zeļķiem, ledus ar lāsmeņiem — pie Pļaviņām.
Nokrišņu dēļ upē notece palielināsies. Ledus iešana turpināsies Jēkabpils—Pļaviņu posmā, tās laikā būs krasas ūdenslīmeņa svārstības. Ūdenslīmenim paaugstinoties, ir iespējama zemāko Aiviekstes palieņu applūšana, kā arī palieņu applūšana pie Zeļķiem. ◆