“Tas nesāpēs,” acīs skatīdamās, meloju savai draudzenei, kamēr Māris gatavoja instrumentus. Nepaguvu saklausīt draudzenes atbildi, kad viņa apklusa, acis iepletās, un bija dzirdama tāda kā bites dūkšana un Māra mierinošā balss. Uz ādas pamazām sāka veidoties zīmējums.
Tetovējums ir viens no populārākajiem ķermeņa “izgreznošanas” veidiem. Mūsdienās tetovēšana ir kļuvusi par mākslu, ko izkopis arī aizkrauklietis Māris Baumanis. Par to viņš stāsta vairāk.
Ietekmē ielu dzīve
— Radošā darbība sāka mani interesēt, kad vēl biju puika. Tajā laikā Latviju pāršalca hiphopa vilnis, kas mani saistīja. Viss dzirksteļo, daudz enerģijas, “breakdance”, grafiti, reps un tolaik populārie amerikāņu videoklipi, kuros redzami tetovēti mūziķi ar apzīmētām mašīnām un sienām. Tolaik šo ielu dzīvi sabiedrība nesaprata, tagad skatījums ir mainījies, un tā ir kļuvusi par atzītu un populāru subkultūru, ko dēvē par “street art” (no angļu val. — ielu māksla). Vadošajās mākslas galerijās “street art” stila darbi ir pieprasīti. Mani īpaši iedvesmoja ārzemju tetovētāji Placaso un Kat Von D, kuri man tolaik šķita monumentāli mākslinieki. No pašmāju māksliniekiem ietekmēja daudziem Latvijā zināmais Agat, kura darbi tolaik tika uzlūkoti kā ne no šīs planētas. Tie mani iedvesmoja turpmākajai darbībai.
Abstrakcijas, realitātes apvienojums
Savu pirmo tetovēšanas iesācēja komplektu saņēmu pa pastu 2010. gada jūnijā. Mani pārņēma sajūsma! Nezinot detaļas, internetā meklēju un skatījos videoklipus, kuros bija pamācība, kā apgūt tetovēšanas mākslu. Sākums bija grūts, zīmēju tikai sev un tuvākajiem draugiem. Pašmācībā apguvu pamatus un jutu, ka mans talants attīstās.
Tetovēšana man ir vaļasprieks, reizēm kādam uztaisu tetovējumu, lai varētu nopelnīt jaunu tetovēšanas piederumu iegādei vai kādam saldējumam… Cenu diapazons tetovēšanas komplektiem ir ļoti plašs. Iesācēja komplektu var iegādāties par pāris desmitiem eiro, bet profesionālāks aprīkojums maksā vairākus simtus.
Es nepiekrītu veidot tetovējumu, ja zīmējums nešķiet organisks vai nejūtu harmoniju ar to. Tetovējot jājūtas pārliecinātam, darbs ir jāveic ar pozitīvu attieksmi, jo daļu savu emociju tu ieliec otrā cilvēkā, kam ar to būs jāsadzīvo visu mūžu.
Aizraujos arī ar gleznošanu un aerogrāfiju. Grūti definēt stilu, kādā gleznoju, tas ir abstrakcijas un realitātes apvienojums, miksēts ar “street art”. Ar aerogrāfu zīmēju dzīvīgākus darbus, kuros ir daudz ēnu un sulīgu krāsu.
Neklausa un dzer
alu
Tetovējumiem ir arī negatīvā puse. Visbiežāk tā ir zīmējuma kļūdaina un nepārdomāta izvēle, kas rodas klienta uzstājības dēļ. Reizēm nākas ilgi skaidrot, kāds būtu labākais zīmējuma novietojums uz ķermeņa, lielums un krāsa. Ja klients atsakās ieklausīties un es nespēju palīdzēt, tad tetovējumu netaisu. Reiz kāda sieviete ar mani sazinājās, jo vēlējās tetovējumu pārveidot. Viņa gribēja, lai vārdu “Raivis” pārtaisu par “Raimonds”. No šāda pasūtījuma atteicos.
Tetovēšanas process var būt veikts pēc visiem higiēnas noteikumiem, bet infekcija var rasties vēlāk. Tas saistīts ar tetovējumu kopšanas ieteikumu neievērošanu. Ir tādi, kas mazgājas dušā un saslapina tikko tetovēto vietu, to nedrīkst darīt, jo tā tiek bojāts tetovētās vietas ādas reljefs. Citi nespēj atturēties un noplēš radušos kreveli. Kādai sievietei Anglijā uztaisīju tetovējumu un skaidroju, ka dzīšanas procesā nedrīkst dzert alu. Kas notika tālāk? Tikko viņa izgāja no mājas, redzēju: izvilka no somas alus pudeli un bezrūpīgi to iztukšoja. Daudziem ir nenopietna attieksme pret dzīšanas procesu. Cilvēkiem vajadzētu saprast — lai tetovējums veiksmīgi sadzītu, ir divi priekšnoteikumi. Pirmais — es izveidoju tetovējumu un pamācu, kā to pareizi kopt, otrais — klientam jāapņemas ievērot higiēnu un citus norādījumus. Tas ir abpusējs darbs!
Baidās no sabiedrības nosodījuma
Visbiežāk tetovējumu vēlas cilvēki vecumā no 18 līdz 30 gadiem. Daudziem pēc pirmā tetovējuma ir “āķis lūpā”, un viņi plāno nākamo. Latvijā ir daudz izcilu tetovētāju ar ievērojamu darba pieredzi. Vieni pēc piecu gadu mācīšanās nevar saņemties izveidot kādam tetovējumu, citi jau pēc pāris gadiem jūtas gana droši un pašpārliecināti. Lai kļūtu par labu meistaru, ir jāzīmē katru dienu.
Man pašam ir pāris tetovējumu, bet esmu novērojis, ka cilvēku tetovējumu izvēle ir atkarīga no vides, kurā viņi dzīvo. Latvijā cilvēki jūtas ierobežoti, viņi ir pieticīgāki un biežāk izvēlas mazus tetovējumus. To ietekmē divi faktori — sabiedrības nosodījums un ne pārāk lielie ienākumi. Gadu nostrādāju Anglijā, bija arvien vairāk tādu, kuri vēlējās tetovējumus, un es sāku zīmēt. Rindā pēc tetovējuma gaidīja dažādu tautību cilvēki — latvieši, lietuvieši, krievi, slovāki, poļi, angļi, čehi un pat irākieši. Pieprasītākie bija “tribal” stila tetovējumi, “black&grey shading work”, kas pamatā ir ēnošana.
Izvēlas dzīvniekus un sievietes
Sievietes biežāk izvēlas ziedu, tauriņu, mazu teksta frāžu tetovējumus. Parasti grib, lai tetovējums ir uz potītes, lai tas būtu redzams un muguras daļā. Vīrieši ir daudzpusīgāki, bet pieprasītākie ir dzīvnieku, sieviešu attēli un teksts uz rokām. Process ir diezgan sāpīgs, bet viss ir atkarīgs no tā, uz kuras ķermeņa daļas tetovējumu veido. Katram cilvēkam ir savs sāpju slieksnis, daži izjūt tikai patīkamu kairinājumu. Ir nācies tetovēšanu pārtraukt, jo cilvēks sāpēs raustās, kaut bieži tas nenotiek. Gatavam tetovēšanai pirmām kārtām ir jābūt galvā, nedrīkst šaubīties. ◆
