Ik pavasari Daugavas krastos dzīvojošie
ar bažām gaida palu laiku. Tāpat izskan viedokļi par Pļaviņu
HES iespējām ietekmēt zemāko vietu applūšanu. Situāciju šajā
pavasarī “Staburagam” skaidro akciju sabiedrības “Latvenergo”
ražošanas direktors Māris Kuņickis.
— “Latvenergo” katru dienu seko
līdzi ledus situācijai Daugavā, — saka Kuņicka kungs. — Nav
iespējams salīdzināt jebkurus divus gadus palu brīdī, jo
katrreiz situācija atšķiras. Šajā gadā pavasaris ļauj
prognozēt, ka plūdu apdraudējums Daugavas ietekmes zonā esošajām
teritorijām nav gaidāms. Kāds būs palu laiks, šobrīd vēl
spriest pāragri, jo ir gadi, kad pali gadās gada pirmajos mēnešos,
taču ir gadi, kad pali turpinās līdz pat maijam. Vēl ir tikai
marta vidus. Baltijas apstākļos hidroelektrostacijas (HES) ir
efektīvas galvenokārt palu laikā — vidēji 30 līdz 40 dienu
gadā. Gadā vidēji iespējams izmantot piektdaļu no spēkstaciju
iespējamās jaudas.
Katros palos ir daudz spekulāciju par
HES ietekmi uz applūstošajām teritorijām. Gribu uzsvērt, ka
Pļaviņu HES ietekme uz upes augšpusē esošajām pašvaldībām
ir nebūtiska vai tās vispār nav, jo
to teritorijas ir reljefā augstāk, salīdzinot ar Daugavas HES
kaskādes augstāko atzīmi — 72 metriem virs jūras līmeņa.
Tādējādi
Pļaviņu HES ar savu darbību
neietekmē notikumus virs šī augstuma uzstādījuma.
***
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienests patlaban ir noteicis trīs vietas, kur pavasarī potenciāli
varētu būt plūdi — Daugavas upes baseins posmā no Līksnas līdz
Nīcgalei, Jersika un Jēkabpils—Pļaviņu posms. Šajās vietās
varētu veidoties ledus sastrēgumi, kas, iespējams, izraisītu
ūdenslīmeņa celšanos. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas
dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Šembele
informē, ka ūdenslīmeņa prognozes patlaban ir krietni zem vidējā
rādītāja, kas parasti tiek novērots plūdu periodā.
