Drīz atkal sāksies velosipēdistu sezona. Daļa mūsu sporta kluba pārstāvju laukā trenējās arī ziemā, jo nebija sniega, bet es priekšroku dodu treniņiem Aizkraukles novada sporta centrā, tur jau apmēram gadu ir ļoti labi apstākļi — velotrenažieris ir savienots ar datoru, var regulēt trases grūtību pakāpi un slodzi. Piemēram, pēc izvēles var izbraukt kādu no “Tour de France” kalnainajiem posmiem. Priecātos, ja mūsu klubā pieteiktos vairāk jauniešu un izmantotu arī velotrenažieri. Maijā plānojam rīkot kalnu velosipēdistu sacensības, esam iecerējuši pa Daugavas krastu izveidot trasi braukšanai ar kalnu velosipēdu.
Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju plāno no nākamā mācību gada skolās ieviest obligātu prasību — visiem 4. klases skolēniem būs jāiegūst velosipēda vadītāja apliecība. No šī gada velosipēda vadītāja apliecību var iegūt jau no 10 gadu vecuma, iepriekš — no 12 gadiem. Sākumskolā par drošību uz ceļa runā sociālo zinību un audzināšanas stundās, īpaši pirms brīvlaika, skolās ciemojas CSDD un policijas pārstāvji. Domāju, ar to ir par maz. Nav jāmāca ceļa zīmes un noteikumi kā autovadītājiem, bet pamatzināšanas ir jāapgūst gājējiem, velobraucējiem, arī skrituļdēļu un skrituļslidu izmantotājiem, un to var sākt mācīt jau no 1. klases. Apliecība ir svarīga, tomēr galvenais, lai skolēni zinātu ceļu satiksmes noteikumus un tos arī ievērotu.
CSDD plāno arī grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos, paredzot, ka obligāta prasība gājējiem ārpus apdzīvotajām vietām būs apģērbs ar gaismu atstarojošiem elementiem, bet velosipēdistiem — atstarojošas vestes. Šādu prasību noteikti vajadzētu ieviest.
Ierosinājumu izveidot speciālas velojoslas, kas ielās būtu norobežotas ar baltu nepārtrauktu līniju, man ir grūti komentēt — ielas ne visur ir pietiekami platas, turklāt ceļu remontam trūkst līdzekļu. Kā to varētu īstenot? Galvenais, lai netraucētu bedres. Citur, piemēram, Madonā un Siguldā, ir izveidoti gari velosipēdistu celiņi. Aizkrauklē garākais gājēju un veloceliņš ir no lielās “Maximas” līdz dzelzceļa stacijai.
Kā autovadītājs pret velobraucējiem esmu iecietīgs, tomēr, pašam braucot ar sporta velosipēdu, autovadītāji dažkārt rada bīstamas situācijas, pēkšņi veicot pagriezienu — viņi bieži vien neiedomājas, ka sportisti ar velosipēdu sasniedz mazjaudīga mopēda vai pat automašīnas ātrumu un pārvietojas arī ar ātrumu 40 un 50 kilometru stundā. Ātrumu mēs kontrolējam — mums ir gan spidometrs, gan pulsometrs.
Ikdienā strādāju SIA “Amatnieks REM”, projektēju, gatavoju korpusa mēbeles, virtuves iekārtas. Strādājam par krīzes laika cenām, jo cilvēkiem joprojām ir maza pirktspēja. Daudzi ir pārliecinājušies, ka lētāk ir pasūtīt mēbeles no izturīgiem, kvalitatīviem materiāliem, gatavotas pēc individuāla projekta, nevis iegādāties masveidā ražotas lētas, bet neizturīgas mēbeles. Janvārī un februārī parasti ir mazāks darba apjoms, bet, sākoties vasaras sezonai, pasūtījumu ir vairāk.
Medijos daudz tika apspriestas gaidāmās provokācijas 16. marta leģionāru atceres pasākumā pie Brīvības pieminekļa, tomēr ažiotāža bija lielāka nekā pats pasākums, kas noritēja diezgan mierīgi. Piekrītu tiem leģionāriem, kuri uzskata — pēc dievkalpojuma baznīcā vajag doties godināt kritušo karavīru piemiņu Lestenē. Ja tā būtu darīts, provokatori un protestētāji paliktu vieni.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa samaksāja ar amatu. Uzskatu — ja jau valdība, ņemot vērā notikumus Ukrainā un Krievijā, nolēma 16. marta pasākumā nepiedalīties, viņam valdības lēmumu vajadzēja respektēt, lai arī cik liels Latvijas patriots viņš būtu. Mēs zinām, kādi ir Krievijas melīgās propagandas mērogi un nolūki — šīs lielvalsts mediji joprojām nepatiesi apgalvo, ka Baltijas valstīs “atdzimst fašisms” un “tiek diskriminēti krievi”. Tomēr domāju, ka Krievijas televīzijas kanāli tādēļ nebūtu jāslēdz. Lai jau viņi melo, kurš gan šiem meliem tic? Varbūt vecākās paaudzes cilvēki un tie, kuriem Krievijas kanāli ir vienīgais ziņu avots. Zinām taču, kā var izveidot sižetu — inscenēt un nofilmēt viena vai dažu cilvēka teikto un radīt pārliecību, ka tā domā visi. Tādēļ Latvijas televīzijām krievvalodīgo auditorijai vajadzētu veidot sižetus, kas notikumus atspoguļotu patiesi.
Citādi ir Ukrainā, tur ap 70% televīzijas sakaru operatoru atslēguši Krievijas kanālus, lai apturētu Kremļa propagandu, melu un dezinformācijas izplatīšanu valstī.
Latvijas Drošības policija atzinusi — Krievijas mediji rada priekšstatu, ka Ukrainā varu prettiesiski ir sagrābuši fašistiski spēki, un tie, kuri ir pret to, cīnās pret fašismu. Savādi — visi galvenie protesti notika Kijevā, bet no Ukrainas grib atdalīties Krimas pussala. Tas man šķiet dīvaini. Kad pagājušajā vasarā kopā ar ģimeni un draugiem biju ekskursijā Krimā, nekas neliecināja, ka Krimā starp cilvēkiem būtu kādas nesaskaņas. Redzot sadzīvi, mums šķita, ka esam nokļuvuši 20 — 25 gadus tālā pagātnē, tomēr visi sastaptie cilvēki izturējās draudzīgi, gan krievi un ukraiņi, gan Krimas tatāri.
Daudzas valstis, arī Latvija, paziņojušas, ka 16. martā Krievijas karavīru klātbūtnē Krimā notikušais referendums nav leģitīms. Ukrainas premjerministrs domā, ka Krievijai ir plāns okupēt visu Ukrainas teritoriju, un, ja Krievija to mēģinās, sastaps pretdarbību. Domāju, ka Krievijai neizdotos okupēt šo lielo vairāk nekā 45 miljonu iedzīvotāju valsti, jo Ukrainas tauta cīnīsies.
Kādreiz daudz tika diskutēts, vai mums vajag iestāties Eiropas Savienībā un NATO, kādēļ miera laikā vajag palielināt aizsardzības budžetu. Tomēr notikumi Ukrainā parāda, ka tas bija pareizs solis — mēs varam paļauties gan uz NATO, gan uz Eiropas Savienību. Sabiedrība gan tam īsti netic — kādā aptaujā tikai 24% iedzīvotāju jūtas droši un paļaujas uz NATO.
Inguna Sudraba nedēļas nogalē bija sapulcinājusi pašas dibinātās tautas kustības “No sirds Latvijai” atbalstītājus. Viņa paziņoja, ka tautas kustībā ir iestājušies vairāk nekā 450 biedru un 5. maijā kustība pārtaps partijā. Pirms vēlēšanām arvien rodas jaunas partijas, un to mums ir pat pārāk daudz. Diemžēl Latvijas vēlētāju izvēle ir neprognozējama — viņi balso par jauniem spēkiem, bet pēc tam ir vīlušies.
Nedēļas nogali pavadīju kopā ar ģimeni atpūšoties un piedzīvojot šogad pirmo lielo sniegputeni.
