Daudzevas centrā ir kūtiņas. Tāpat kā vairumā pagastu centru, šajās nemīt cūkas, govis un vistas, bet glabājas malka. Vietējie stāsta, ka pretējā gadījumā nebūtu, kur likt kurināmo katrā daudzstāvu mājas dzīvoklī ierīkotajai krāsniņai. Agrāk apkārtnes iedzīvotājiem mēslu smaka no kūtiņām likās pašsaprotama, mūsdienās dzīve laukos un kūtsmēsli šķiet nesavienojamas lietas, un ar laiku kūtiņu jautājums kļūst arvien “smakojošāks” gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.
“Īram” būs savas govis
Pēc tam, kad pagastā slēdza katlumāju, daudzdzīvokļu mājās katrs, kā mācēja, ierīkoja savu autonomo apkuri. Tā kā līdz tam nepieciešamības pēc cietā kurināmā nebija, risinājums rasts, to novietojot kūtiņās. Lopus, kuriem tādi vēl bija, likvidēja.
Šajos gados daudzkārt esot solīts par pagasta līdzekļiem uzcelt šķūnīšus, bet no tiem joprojām ne miņas.
Viena no spītīgajām, kura tomēr izmanto kūtiņu tās īstajām funkcijām, slauc un baro divas govis, ir Vita Brēde. Viņa un vēl tikai viens daudzevietis kūtiņā audzē mājputnus. Vita to dara, lai nebrauktu prom uz ārzemēm, un cer, ka tad, kad no Īrijas atgriezīsies vīrs, mazā saimniecība lieti noderēs. Strādājusi par pārdevēju, palikusi bez darba, dzīvo privātmājā un pirms pieciem gadiem izlēmusi turēt lopus. Ir tikai divas govis, un no vienas tuvākajā laikā nāksies šķirties. Pēc vairākkārtējas sēklošanas pēcnācēju nav devusi.
Mazais pensijas
kapitāls
“Tikko esmu apjēgusi, ko nozīmē sava govs, kā man viņu grib atņemt,” smejot saka Vita un turpina: “Abi ar vīru izdomājām, ka tas būs mūsu pensijas fonds. Nopirkām arī mazu traktoriņu un iegādājāmies nelielu zemesgabalu. Tad, kad abiem būs ap 65 gadiem, algotu darbu vairs neatrast, lopi un zeme tad dotu kaut mazus ienākumus.”
Kūtiņā ir ierīkota elektrība, bet ūdensvads neglābjami sabojāts vēl padomju laikos, tāpēc ūdeni ņem no netālu par saviem līdzekļiem ierīkotās akas. To lietojot arī daļa daudzeviešu, jo ūdens no krāna neesot dzerams.
Vita teic, ka vairāki vietējie labprāt turētu lopus. Viens no apstākļiem, kādēļ tas nav iespējams, ir nepieciešamība kaut kur novietot malku, otrs — vajadzīgas ganību platības. Tās līdz šim bija līdzās kūtiņām, bet pērn par zemi interesējās kāda Rīgas firma “Skalbes HB”, un pagasts tai piekritis zemi iznomāt. Lopu turētājiem ganībām nāktos izvēlēties attālākas vietas.
Jālūdz
rīdziniekiem
Aprunājoties ar citiem daudzeviešiem, nākas uzklausīt arī pretēju viedokli — kūtiņās nebūtu kam saimniekot, jo tiem, kuriem ir algots darbs, lopiem nav laika, bet lielāko iedzīvotāju skaitu veido cilvēki gados, kuriem nav vairs spēka vai līdzekļu šādai “izklaidei”. Visi gados jaunie cilvēki lielākoties ir izbraukuši uz ārzemēm vai labākajā gadījumā strādā Rīgā.
Pārdodot un pērkot dzīvokļus, par kūtiņām kā daļu no mitekļa visbiežāk piemirst, un rezultātā vairs īsti neesot zināms to patiesais īpašnieks. Pēdējā zemes, uz kuras kūtiņas uzceltas, īpašniece esot jau pieminētā SIA “Skalbes HB”. Tai zeme iznomāta pieciem gadiem ar “pirmās rokas” tiesībām uz nomas laika pagarināšanu. Tagad par kūtiņu izmantošanu daudzeviešiem būšot jārunā ar SIA pārstāvjiem.
Neviens te viņus
negaida
Daudzeviete Lidija Kalniņa kūtiņas izmanto kā malkas šķūnīti. Pirms tam turētas divas govis, cūkas un vistas. Cūkas kādā rudens naktī, kad jau bija nobarotas, no daudzām kūtiņām nozagtas. Pēc tam vairākiem pārgājusi “apetīte” uz mazo cūkkopību. Lidija ar pārliecību saka, ka govi noteikti atkal turētu, īpaši jau tad, kad pienāks pensijas gadi.
Viņa arī zinot, ka pagasts esot lēmis par zemes piešķiršanu šķūnīšu celtniecībai, tad kūtiņās atkal varētu turēt lopus. Kreņķis esot par vienu hektāru lielu zemesgabalu, kas daudzus gadus nomāts no pagasta, bet tagad piešķirts kādam svešajam, pat ne Daudzevas puses zemniekam. Runā, ka tikai uz neilgu laiku, bet, visticamāk, pie sava zemes pleķīša kartupeļu stādīšanai Lidijai vairs netikt. Šāda rīcība — vispirms piedāvāt zemi nevis vietējiem, bet gan pilnīgi svešiem — nav izprotama.
No Daudzevas uz ārzemēm devušies ap 150 gados jaunu cilvēku. Ja kaut daļa no viņiem atgrieztos dzimtajā pusē, viņiem nebūtu ne pleķīša zemes, kurā saimniekot.
Ūdens kvalitāti
uzlabos
Iedzīvotāju viedokli atklājām Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājam Guntim Libekam. Saistībā ar malkas šķūnīšiem, viņaprāt, pašlaik iespējami divi risinājuma modeļi. Pirmais — pašvaldība šķūnīšus uzbūvē par saviem līdzekļiem un iznomā iedzīvotājiem. Līdz šim potenciālo nomnieku iniciatīva iesnieguma formā nav saņemta. Otrs variants — par dzīvokļu īpašnieku līdzekļiem, piemēram, no māju apsaimniekošanas maksas uzbūvē šķūņus, kas būs iedzīvotāju īpašums. Par to runāts iedzīvotāju kopsapulcē un nolemts, ka pagasta pārvalde izpētīs iespējamo vietu un veiks izmaksu aplēses, bet līdz šim tas vēl nav izdarīts.
Kritika par slikto dzeramo ūdeni ir pamatota. Tādēļ Daudzevā šogad notiks vērienīgi ūdenssaimniecības rekonstrukcijas darbi. Izbūvēs atdzelžošanas iekārtas, veidos jaunus ūdens ieguves urbumus, mainīs caurules. Ūdens kvalitāte uzlabosies, bet jāņem vērā, ka tas kļūs arī dārgāks.
Kūtiņām pievadīt ūdensvadu nav paredzēts. Līdz šim tikai viena no kūtiņām bija legāla būve. Pēdējā laikā nekustamā īpašuma saimnieki ir sarosījušies un savus īpašumus legalizē.
Būs pieprasījums — radīs piedāvājumu
Zeme blakus kūtiņām bija iznomāta Aizkraukles uzņēmumam “Skalbes HB”, bet iedzīvotāju protestu rezultātā rasts risinājums. Uzņēmums bija ar mieru nomāt citu zemesgabalu, bet zemesgabals “Kūtiņas” aptuveni 6 ha platībā ir iznomāts vairākiem Daudzeses pagasta iedzīvotājiem dārziem un ganībām. Kopš paju sabiedrības likvidēšanas savām kūtiņām sakārtot dokumentus bija aizmirsuši paši īpašnieki.
Pašvaldība zemi individuāli nevienam nepiedāvā. Par visiem brīvajiem, iznomājamajiem zemesgabaliem varēja uzzināt pagasta pārvaldē. Informācija bija arī ziņojumu stendā. Interesenti var vērsties pagasta pārvaldē vai novada domē pie teritorijas plānotājas Saulcerītes Blūzmanes. Tajā skaitā tie, kas vēlas atgriezties un sākt saimniekot novada lauku teritorijā. Atkarībā no iecerētās saimnieciskās darbības kopīgi meklēs risinājumu.
Jaunjelgavas novada pašvaldība līdz šim ir gan pārdevusi, gan iznomājusi zemesgabalus ar vecām mājvietām, mājām, ar iespēju atjaunot ceļus un elektroapgādi. Lauksaimniecībā izmantojamo zemi pašvaldība iznomā pieciem gadiem. Ja zeme ir sliktā kārtībā, aizaugusi, purvaina, nomas laiks var būt līdz 10 gadiem. Ja cilvēki atgrieztos laukos intensīvāk, pašvaldība turpmāk nopietni plānotu šādu darbības modeli. ◆
