Kad Indriķis paziņoja, ka 8. martā mēs brauksim uz kuršiem, es tā sapriecājos — beidzot izdomājis kaut ko oriģinālu un vedīs mani ekskursijā uz Lemberga karalisti Ventspili! Izrādījās — smagi kļūdījos. Indriķis mani rīt ņems līdzi uz Aizkraukles tirdzniecības namu “Kurši”, kur pārdod būvniecības un apdares materiālus, instrumentus, logus un durvis, jo 8. martā dāmas visas preces varēs iegādāties ar 25% atlaidi. Viņš jau izdomājis, ka dārzam nopirks četrus ruļļus drāšu žoga. Bet, mīlīši, tad jau iznāk, ka svētku diena būs Indriķim, jo tas žogs man galīgi neinteresē. Es šogad dārzā nestrādāšu, jo visu, ko man vajag, ķīnieši izaudzēs. Saprastu vēl, ja Indriķis mani uzaicinātu uz kādu parfimērijas vai apģērba veikalu un ļautu iepirkties, tad man tie būtu svētki.
Es vēl padomāšu, vai rīt braukšu uz “Kuršiem”. Tas būs atkarīgs no Indriķa rīcības 8. marta rītā — vai būs brokastis gultā, vai būs pienācīga dāvana un ziedi. Prieks, ka vismaz rīt vīrieši kārtējo reizi pārliecināsies — bez sievietēm nu nekā! Pat kārtīgi iepirkties nevar. ◆
