Tieši pirms gada rupjā, nežēlīgā un līdz šim brīdim grūti aptveramā veidā pašā dzīves pilnbriedā tika izdzēsta mana dēla Kaspara Galvanovska dzīvība. Tas nenotika smagas slimības rezultātā vai kādas nepārvaramas varas iejaukšanās dēļ — to izdarīja cilvēki, kuri viņiem uzticētos pienākumus pildīja bezatbildīgi un noziedzīgi nolaidīgi. Ogres pašvaldības policijas darbinieki, rupji pārkāpjot visas instrukcijas un noteikumus, izraisīja satiksmes nelaimes gadījumu, kas manam dēlam bija liktenīgs, jo mediķiem viņa dzīvību glābt neizdevās.
Es šoreiz sīkāk neatklāšu tos apstākļus, kas vēlākās izmeklēšanas gaitā, manuprāt, atstāti bez ievērības, iespējams, notikusi pat pierādījumu iznīcināšana. Uzreiz pēc avārijas no nelaimes vietas pazuda būtiska aparatūra, kas varēja dot skaidru priekšstatu par notikušā patiesajiem apstākļiem. Netika pat izskatīta iespēja atstādināt atbildīgās policijas amatpersonas no amata kaut vai pa izmeklēšanas laiku. Es ļoti ceru, ka šie jautājumi ar pienācīgu rūpību tiks iztirzāti gaidāmajā tiesas sēdē, lai gan saglabāt ticību tam, ka patiesības noskaidrošana ir visu iesaistīto pušu interesēs, kļūst arvien grūtāk.
Tomēr es nevaru klusēt par Ogres novada pašvaldības un jo īpaši tās domes priekšsēdētāja Edvīna Bartkeviča rīcību, jo tā faktiski ir apgānījusi mana dēla piemiņu, apliecinot, ka novada vadītāju izpratne par cilvēcību un elementāru līdzjūtību ir līmenī, kas robežojas ar klaju cinismu.
Man grūti aprakstīt sajūtas, kas mani pārņēma, kad publiski tika paziņoti to personu vārdi, kuras par labu darbu un dienestu apbalvoja Ogres novada dome saistībā ar Valsts policijas 95 gadu jubileju. Es tiešām neticēju savām acīm, kad šajā sarakstā ieraudzīju pašvaldības policistu Jura Lauzuma un Arta Antonova vārdus — tieši šie cilvēki izraisīja traģisko autoavāriju, kas uz visiem laikiem atņēma man dēlu! Lielāko šoku izraisīja vietējās varas rīcība, apbalvojot “par godprātīgu un profesionālu darbu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā” pašvaldības policijas darbinieku Juri Lauzumu, kuram izvirzīta apsūdzība cilvēka nonāvēšanā, kas notikusi, iespējams, pavirši un nolaidīgi pildot dienesta pienākumus!
Kad savu neizpratni un sašutumu paudu iesniegumā Ogres novada domes priekšsēdētājam Edvīnam Bartkevičam, vēl cerēju, ka notikusi kāda liktenīga kļūda. Tomēr saņemtā atbilde apliecināja, ka nekādas kļūdas nav. Formāli izteiktā līdzjūtība un tikpat formālais atzinums, ka pašvaldības rīcība, piešķirot apbalvojumu, varbūt bijusi pārsteidzīga, un vēl formālākais apsolījums varbūt pārskatīt apbalvojuma piešķiršanu parāda attieksmi, kāda vietējai varai ir pret sava novada iedzīvotājiem. Mēs esam tikai skrūvītes, kuru esamībai vai neesamībai nozīme ir tikai brīdi pirms kārtējām vēlēšanām. Mūsu domas, mūsu problēmas, mūsu sāpes un ciešanas šai varai ir pilnīgi vienaldzīgas un pat traucējošas!
Savā iesniegumā es nelūdzu Bartkeviča kungam uzņemties tiesas funkcijas, kā viņš to norāda savā atbildē. Es tikai vēlējos saprast tos ētiskos kritērijus, kas pieļāvuši šo galēji cinisko attieksmi. Vai tiešām Ogres pašvaldības policisti ik dienu izraisa neskaitāmas avārijas, kurās dzīvību zaudē cilvēki, lai šim faktam pievērstu tikai garāmejošu uzmanības mirkli? Vai tiešām Ogres pašvaldības policijā strādā neskaitāmi simti cilvēku, lai “ātrumā” nespētu atcerēties, cik no viņiem pēdējā laikā izraisījuši nelaimes gadījumus ar letālām sekām? Vai tiešām Ogres novadā dzīvo kaut viens cilvēks, kas šim absurdam spēj noticēt? Domāju, ka apbalvojuma piešķiršana bija apzināts un mērķtiecīgs solis, lai pirms tiesas vismaz kaut kādā veidā “nomazgātu tīrāku” sev akli lojālu un uzticamu cilvēku nu jau asinīm aptraipīto mundieri. Citu iemeslu es saredzēt nevaru.
Kā trekns punkts mana dēla piemiņas zaimošanā bija Edvīna Bartkeviča izteikumi raidījumā “De facto”, kurā viņš, runājot par policistu morālo atbildību, atļāvās izteikt salīdzinājumu par atbrīvošanos no nevēlama bērna, uzdodot retorisku jautājumu — vai tad sievieti var vainot, ja viņa izšķiras par abortu? Mans dēls, Bartkeviča kungs, nebija negribēts blakusprodukts, no kura sabiedrība, pēc jūsu uzskata, var mierīgi atbrīvoties jebkurā laikā! Mans dēls bija cilvēks ar miesu, asinīm un dvēseli, kura iznīcināšanu jūs attaisnojat ar tik nekaunīgu ironiju. Es domāju, ka nevienā normālā valstī, kur spēkā ir vispārpieņemtas ētiskās normas, pēc šādiem izteikumiem jūs nesaglabātu savu krēslu. Diemžēl dzīve pierāda, ka mūsu valstī kaut kas tāds ir ne tikai iespējams, bet pat tiek uzskatīts par normālu.
Es tiešām nenovēlu jums jelkad dzīvē iziet cauri tai bēdu un ciešanu jūrai, kas bija un joprojām ir jāizbrien mūsu ģimenei. Varu vienīgi ieteikt jums palūkoties savas sirdsapziņas spogulī, ilgi un dziļi palūkoties. Ja vien kaut ko mainīt jau nav par vēlu.
No redakcijas.
Par Ogrē notikušo avāriju, kurā gāja bojā viens no seciešu Tatjanas un Aļģirta Galvanovsku pieciem dēliem — tikai 26 gadus jaunais Kaspars, ir ierosināts kriminālprocess. Tiesas sēde Ogres rajona tiesā paredzēta šīgada augustā. Policists, kuram izvirzīta apsūdzība cilvēka nonāvēšanā, turpina darbu policijā. ◆
