Bronhiālā astma kļuvusi par vienu no visbiežāk sastopamajām hroniskajām slimībām. Pasaulē ar to slimo aptuveni 300 miljonu cilvēku. Pasaules Veselības organizācija paredz, ka tuvāko 15 — 20 gadu laikā astmas slimnieku skaits varētu palielināties par 100 miljoniem. Pieaugumu skaidro ar kairinātāju jeb alergēnu vairošanos.
Visvairāk nomoka bērnus
Pēc dramatiskākajām aplēsēm, ierēķinot tos, kuri pie ārstiem neiet un mēģina ārstēties paši, ar astmu cīnās ap 10 procentiem bērnu un pieci procenti pieaugušo.
Pediatre ftiziopulmonoloģe Ingrīda Budrēvica zina teikt, ka Eiropā ar astmu ir slimi aptuveni četri procenti bērnu. Arvien vairāk slimo tieši mazākie, lai gan ir strīdīgs jautājums, vai to var saukt par astmu, jo problēmas parasti pāriet pēc triju gadu vecuma. Bieži vien tā ir tikai alerģija. Alerģija ir imūnsistēmas darbības traucējumi, alerģiskam organismam izteikti reaģējot uz kādu apkārtējā vidē esošu vielu. Var sākties nieze, iesnas, acu asarošana, elpošanas, asinsrites traucējumi. Tikpat patiesi ir arī tas, ka alerģija var pāriet astmā. Savukārt daudziem astmas slimniekiem nemaz nav alerģijas.
Izteiktākie astmas simptomi
Ar bronhiālo astmu var saslimt jebkurā vecumā, bet bērniem tā ir biežākā hroniskā kaite. Diemžēl korekti izmeklēt plaušas iespējams tikai no sešu gadu vecuma. Astmas galvenās pazīmes ir elpas trūkums ar apgrūtinātu — sēcošu un čīkstošu — izelpu, smaguma sajūta krūtīs, klepus lēkmes, īpaši naktīs un agri no rīta. Lēkmes var ilgt no pāris minūtēm līdz pat stundām, kad obligāti jāmeklē mediķu palīdzība.
Svarīgi ir neielaist
Nevar teikt, ka, astmu neārstējot, tā vienmēr progresē, jo slimības gaita var būt viļņveidīga. Simptomi var izzust un pēc vairākiem gadiem parādīties no jauna. “Tā ir ļoti mainīga, viltīga, grūti paredzama slimība,” skaidro pulmonoloģe Lilita Dinka. “Jāņem vērā, ka astmai raksturīgas atgriezeniskas izmaiņas bronhos. Tas nozīmē, ka ar pareiziem medikamentiem bronhu spazmas var ātri novērst. Ir cilvēki, kuri atnāk pie manis un saka — es klepoju jau četrus piecus gadus, un, pacientu izmeklējot, atklāj astmu.” Tāpēc svarīgi, parādoties slimības izpausmēm, savlaicīgi vērsties pie ārsta un precīzi ievērot noteikto terapiju, jo katru gadu tā atņem dzīvību ap 200 tūkstošiem cilvēku.
Plaušu veselību var pārbaudīt ar spirometrijas aparātiem, kas pateiks, cik daudz un cik ātri varam ieelpot un izelpot, kāds ir plaušu bioloģiskais vecums un elpošanas sistēmas situācija kopumā. Daudzu slimību gadījumā, arī astmas pacientiem, spirometrija ne tikai palīdz apstiprināt diagnozi, bet arī ļauj novērtēt slimības smagumu un lietojamo medikamentu efektivitāti. Šāda veida diagnostika nepieciešama visos plaušu slimību, kā arī elpas trūkuma vai klepus gadījumos, īpaši jebkura vecuma smēķētājiem.
Kas kairina
elpceļus?
Tā kā ir tik daudz astmas paveidu un smaguma pakāpju, nav vienas ārstēšanas receptes. Katram jāatrod piemērotākais dzīvesveids. Astmas terapijas mērķis ir panākt, lai cilvēks varētu dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Pateicoties mūsdienu medicīnai, astmas slimnieks var nodarboties ar sportu. Ļoti laba ir peldēšana, bet jāuzmanās, vai nav hlorēta ūdens nepanesamības. Ir arī dažādi elpošanas vingrinājumi.
Apmēram 70 procentiem astmatiķu ir dažādas alerģijas. “Izvairīties grūti. Visizplatītākā ir alerģija pret mājas putekļiem, dzīvnieku spalvām. Par paklājiem, dūnu, spalvu spilveniem, vilnas segām jāaizmirst. Pavasaros ir saasinājums saistībā ar dabas mošanos un ziedputekšņiem, īpaši kaitnieciskas ir papeles, bērzi, kā arī citi ziedputekšņi,” stāsta L. Dinka. Citi riska faktori ir pelējuma sēnītes, daži pārtikas produkti, tarakāni, auksts vai piesārņots gaiss, tabakas dūmi, stipras smaržas, medikamenti (t. s. aspirīna astma), sadzīves un rūpnieciskās ķīmiskās vielas, fiziska vai emocionāla slodze, elpceļu infekcijas.
Ir nekaitīgas
zāles
Diemžēl praksē ne vienmēr spirometrija atklāj astmu. Ir alerģiskas un nealerģiskas astmas formas, bet izplatītākā ir jauktā. “Pacientiem parasti vaicāju, vai viņiem rados kāds slimojis ar astmu, jo liela nozīme ir iedzimtībai,” skaidro L.Dinka. Ārstam izvēloties piemērotāko ārstēšanas metodi, ar astmu var veiksmīgi sadzīvot. Parasti izraksta glikokortikoīdus — inhalējamus hormonpreparātus, kas organismam praktiski ir nekaitīgi. Astmatiķiem jālieto zāles, kas nomāc alerģisko iekaisumu elpceļu gļotādā. Smagu lēkmju gadījumā, lai atbrīvotu aizsprostotos elpceļus, nekavējoties jāizmanto bronhus paplašinoši medikamenti, bet slimnīcās nonāk arvien mazāk nekontrolētu astmas pacientu.
Savukārt Latvijas Astmas un alerģijas biedrība reklamē mājas solī ierasto sadzīves ķīmiju aizstāt ar dabīgiem produktiem, īpaši ar tiem, kuri satur benzilbenzoātu — dabas izcelsmes vielu ar izteiktu pretalergēnu iedarbību. Neatkarīgos pētījumos Lielbritānijā un Izraēlā esot apstiprināts, ka, sākot regulāri lietot nosauktos produktus, vairāk nekā 97 procentiem alerģijas slimnieku pirmajās divās nedēļās par divām trešdaļām samazinājusies nepieciešamība lietot medikamentus, bet pilnībā tā tika novērsta mēneša laikā. ◆
