“Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts var garantēt noteiktu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki,” par ievērojamo neprecēto pāru skaitu (2012. gadā šādās savienībās dzimuši 44 procenti bērnu) un līdz ar to nesakārtotajām mantiskajām attiecībām trauksmi ceļ Latvijas Zvērinātu notāru padome. Vienlaikus speciālisti norāda, ka pienācis pēdējais laiks valstij domāt par partnerattiecību likumu, jo visas pazīmes liecina, ka laulības institūcija tuvojas savam norietam.
Bieži paliek tukšā
“Presē kļuvis raksturīgi atbalstīt šādu savienību — kam gan smērēt papīrus! Taču līdz ar to materiālās lietas paliek neatrisinātas,” situācijas nopietnību raksturo zvērināta notāre Daina Andersone. Kārtojot mantojuma lietas, viņas praksē bijis daudz tādu gadījumu, kad no likumiskā viedokļa nākas neprecētajam partnerim piedāvāt to sarežģītāko mantošanas ceļu vai pat aizraidīt tukšā, jo “svešajam” nekas nepienākas. “Var notikt arī tā, ka pēc partnera nāves īpašums nonāk valsts rīcībā, jo skaitās bezsaimnieka manta. Otram izsolē jāizpērk dzīvoklis, kur abi daudzus gadus kopā nodzīvojuši. Tāpat nav patīkami gadījumi, kad uzrodas vai tiek atrasti mantinieki, ar kuriem nav iespējams saprātīgi vienoties atpirkt īpašumu. Te izšķirošas ir savstarpējās attiecības. Taču no likumiskā viedokļa viņiem nekas netraucē pieprasīt tirgus cenu vai pateikt — piedodiet, bet man pašam vajag, kur dzīvot!” modelē
D. Andersone, piebilstot, ka palikt bešā var ne tikai partnera nāves, bet arī attiecību iziršanas gadījumā. Vienā jaukā dienā tā saucamais civilvīrs, kuram reģistrēts īpašums, var paziņot, ka ir iemīlējis citu, tāpēc draudzenei jāsavāc mantiņas un jādodas prom. Tas nekas, ka desmit gadu laikā abi bija veikuši remontu, gādājuši mēbeles un stādījuši dārzu. “Ja kopdzīves laikā saglabāti kādi čeki, tiesā vēl kaut ko var pierādīt. Citādi, ja attiecības sabojātas, ar nevēlamo partneri ir ļoti viegli tikt galā,” brīdina notāre.
Neatstāt svītriņu tēva vārda vietā
Nereģistrēta laulība ietekmē ļoti daudz dzīves jomu, bet galvenās ir mantojuma un ģimenes tiesības. “Domājot par nereģistrēto attiecību riskiem, pirmais, kas ienāk prātā, parasti nav, ka nedabūšu pabalstu partnera nāves gadījumā, kaut gan daudziem arī tas ir izšķirošs. Problēmas rodas daudz būtiskākās lietās,” turpina D. Andersone. Piemēram, bieži gadās situācijas, kad kopdzīvē piedzimst bērns, bet tēvs netiek reģistrēts. Arī tik banāla iemesla dēļ, ka tas liks zaudēt vientuļās mātes statusu un pabalstu. Tomēr pēc gadiem šī nevērība var nejauki atspēlēties. “Vienā lietā bija jāmanto kāda vīrieša īpašums. Viņš vairāk nekā 20 gadu bija neprecējies nodzīvojis kopā ar sievieti un dēlu, kuru tā arī nebija reģistrējis kā savu. Pēc tēva nāves jaunais vīrietis mēģināja pierādīt tiesā, ka ir viņa dēls, tomēr tas neizdevās, un visu mantoja mirušā bērni no pirmās laulības,” notāre mudina jaunos vecākus dzimšanas apliecībā tēva vārda vietā neatstāt svītriņu. Lai to nokārtotu, atliek abiem kopā doties uz dzimtsarakstu nodaļu, kur tēvs var iesniegt paternitātes pieteikumu. Pat ja māte un tēvs neapprecēsies, atvase kļūst par neatraidāmo mantinieku, kuram neviens nevarēs atņemt viņa daļu no tēva mantojuma.
Vislabākais — partner-
attiecību likums
Lai arī noslēgt laulību no mantiskā viedokļa patlaban ir visizdevīgākais variants, ir vēl citi risinājumi. Taču tie jāparedz jau laikus, kā arī jārēķinās, ka mantošanas gadījumā nāksies šķirties no lielākas summas. “Ja laulātais laulātajam ko dāvina, pārdod vai manto, valsts nodeva ir zem viena procenta. Savukārt, ja, piemēram, uzrakstīts testaments un manto “svešais”, tā jau ir 15 procentu,” skaidro D. Andersone, neprecētus pārus tomēr iedrošinot nokārtot savas mantiskās attiecības kaut šādā juridiskā formā. Tāpat partneri var noslēgt mantojuma līgumu. No testamenta tas atšķiras ar to, ka šo līgumu abi slēdz kopā un vienpusēji to nevar atsaukt. Risinājums meklējams, arī pārrakstot pusi īpašuma savam partnerim. Taču šajā gadījumā tieši ar pusi un ne vairāk mierīgu sirdi var rēķināties civilvīrs vai civilsieva.
Šie sarežģītie, dārgie un daudzie mantošanas gadījumi speciālistus vedina domāt, ka tomēr nepieciešams kāds daudz radikālāks risinājums — partnerattiecību likums, kas regulētu neprecētu, bet kopā dzīvojošu cilvēku juridiskās attiecības. “Var jau teikt — fui, ejiet laulāties! Taču reālā situācija rāda, ka cilvēki to dara nelabprāt. Katram ir savi, arī ļoti objektīvi, iemesli. Dzīve iet uz priekšu, un laulības institūcija pamazām izzūd, tāpēc jādomā, ko likt vietā. No valsts puses nav taisnīgi to atstāt novārtā. Likumam par partnerattiecībām jau bija jābūt!” pārliecināta
D. Andersone. Kamēr likuma nav, neprecētajiem jādara viss iespējamais, lai nepaliktu pie sasistas siles. ◆
