Pļaviņu novada ģimnāzijas sporta zāle šoreiz dimdēja nevis no sporta aktivitātēm, bet mūzikas un dejām. Tur notika līnijdejotāju festivāls “Mums ir zirgs, kas naktī dzied…”.
Viesus uzņēma Pļaviņu novada līnijdejotāju kolektīvs “Drosmey”.
Bija atbraukuši 20 kolektīvu pārstāvji no tuvākiem un tālākiem novadiem — no Vietalvas, Kokneses, Jēkabpils, Madlienas, Meņģeles, Seces, Viļāniem, Līvāniem, Varakļāniem, Rīgas, Salaspils un citurienes.
“Drosmey” vadītāja Inese Arbeitere stāsta, ka tie ir kolektīvi, ar kuriem biežāk iznāk tikties līdzīgos festivālos un pasākumos.
— Mums visiem ir kopīga aizraušanās — dejas. Tādās reizēs var redzēt, ko kurš iemācījies, atkārtot deju soļus un labi pavadīt laiku. Cenšamies apmeklēt šādus festivālus, jo allaž ir kas pārsteidzošs un interesants, — stāsta Inese Arbeitere.
Pērn kolektīvs svinēja desmit gadu jubileju. Inese kopā ar vairākām dejotājām tajā darbojas kopš tā dibināšanas. Tagad viņa ir kolektīva vadītāja. Līnijdejas joprojām lielākoties dejo dāmas, bet dažos kolektīvos ir arī pa kādam kungam.
Festivāla programma bija plaša, lai varētu iesaistīties katrs kolektīvs. Deju ir daudz, un visas nav iespējams apgūt, tomēr kolektīvi seko līdzi jaunākajām tendencēm un tam, ko mācās citi, lai šādos festivālos varētu sadejoties vai “pieslīpēt” kādu dejas soli. Repertuārā dejotāji cenšas iekļaut arī modernākus soļus, kas saista jaunākus dejotājus.
Nākamajā mēnesī dejotājus aicinās uz festivālu Salas novada Biržos, kur līnijdejotāju kolektīvs darbojas Elitas Kalniešas vadībā. Viņa ar to nodarbojas jau no 1991. gada un atzīst, ka šīs dejas tagad saista visas paaudzes, jo dejo arī bērni.
— Mēs to darām savam priekam, jo līnijdejas piemērotas ikvienam, kurš vēlas kustēties. Turklāt nav nepieciešama īpaša mūzika. Esam izdejojušas arī dažu “Eirovīzijas” konkursa dziesmu. Ja kāds vēlas ar to nodarboties nopietnāk, notiek arī līnijdejotāju čempionāti, bet tiem speciāli jāgatavojas. Mums tas vairāk ir vaļasprieks, bet festivāli ir iespēja tikties un jauki pavadīt laiku, — saka Elita Kalnieša. ◆
