Ieva Fārenhorste ir viena no tūkstošiem brīvprātīgo no daudzām pasaules valstīm, kuri palīdz XXII ziemas olimpisko spēļu norisē Sočos. Par to “Staburags” uzzināja no Ievas vecvecākiem — aizkraukliešiem Astrīdas un Jura Vanagiem. Ieva agrāk dzīvoja Aizkrauklē un līdz 7. klasei mācījās Aizkraukles 2. vidusskolā. Pēc tam izglītību turpināja Āgenskalna ģimnāzijā Rīgā, bet šobrīd studē Rīgas Tehniskajā universitātē, Būvniecības fakultātes Ģeomātikas programmā. Ievai ir 23 gadi, paralēli studijām viņa arī strādā, bet brīvo laiku velta studenšu korporācijai “Imeria”. Sazinājos ar Ievu elektroniski.
Palīdzēja valodu
zināšanas
— Ieva, kāpēc tu kļuvi par brīvprātīgo Soču olimpiskajās spēlēs?
— Pieteicos spēlēm, jo internetā ieraudzīju anketu un nolēmu pamēģināt. Likās — tā varētu būt interesanta pieredze. Pirms tam esmu bijusi brīvprātīgā vairākos Latvijas Hokeja federācijas rīkotajos turnīros.
— Zinu, ka Latvijā pirms tam bija liels konkurss, lai tiktu uz Sočiem. Tavuprāt, kā tev tas izdevās?
— Bija jāizpilda detalizēta anketa, tad vēl jāpilda dažādi testi, ārzemniekiem, arī man, jāpiedalās skype intervijā. Krieviem tas nebija jādara, viņiem intervijas bija brīvprātīgo organizācijā. Domāju, man palīdzēja tas, ka labi zinu gan angļu, gan krievu valodu un iepriekš bijusi saskare ar sporta pasākumu rīkošanu un norisi.
— Cik brīvprātīgo no Latvijas strādā Sočos?
— No Latvijas esam ap 30 brīvprātīgo. Precīzu skaitli neviens no mums nezina.
Uzrauga slavenību ložas
— Ko tieši tu dari olimpiskajās spēlēs?
— Strādāju lielajā ledus arēnā “Boļšoi”, darbojos ar citu valstu un Starptautisko hokeja federāciju. Mana komanda palīdz tieši tehniskajā ziņā — kopējam, printējam dažādus dokumentus, protokolus, pavadām atbildīgās personas. Līdz ar hokeja spēļu sākumu mūsu pienākumus papildināja vēl citi — piemēram, uzraudzīt, lai Starptautiskās hokeja federācijas prezidenta un Nacionālās hokeja līgas ložā nebūtu svešinieku. Jākontrolē arī, lai sportistu tribīnēs sēdētu tikai sportisti. Darbs ir interesants, var satikt daudzas hokeja slavenības.
Par sadzīvi nesūdzas
— Kad es biju Sočos septembrī, bija tāda sajūta, ka olimpiskos objektus līdz spēlēm nemaz nepabeigs. Kāds tev šobrīd radies priekšstats par Sočiem?
— Esmu patīkami pārsteigta par to, cik te viss ir sakopts. Olimpiskais parks ir izcils. Visi objekti patiešām ir vērienīgi. Melnā jūra ir pavisam tuvu Olimpiskajam parkam un mājai, kurā dzīvoju.
— Kādi brīvprātīgajiem ir sadzīves apstākļi?
— Dzīvoju “Omegā”, viesnīcas tipa mājā, kopā ar vēl divām meitenēm. Par sadzīves apstākļiem nevaru sūdzēties. Viesnīcā ir iespēja tikt pie žāvētavas režģa, bļodām, pakaramajiem un citiem ikdienā vajadzīgiem sīkumiem. Dažos korpusos ir veļasmazgājamās mašīnas, kuras visi var izmantot.
— Lasītāji grib zināt, vai brīvprātīgajiem par darbu maksā algu un vai ir kādi citi labumi, kas viņiem pienākas?
— Nē, algu mums nemaksā, tāpēc jau esam brīvprātīgie. Toties mums ir bezmaksas dzīvošana, maltītes, transports. Tas ir daudz, jo esmu dzirdējusi, ka dažās citās spēlēs to visu vajadzēja nodrošināt pašam. Te ir ļoti labi organizēta ēdināšana — darbdienās ir trīs maltītes, brīvdienās — divas. Ir zupas, otrie ēdieni, tēja, kafija, ūdens, kolas produkcija. Viss bez maksas.
Reizēm piešķir
brīvbiļetes
— Vai tev diena paiet tikai darbā? Ko Sočos esi redzējusi, piedzīvojusi?
— Sočos laiks skrien. Mēs strādājam maiņās — rīta un vakara. Pirmajās dienās pēc darba gribējās pabūt visur. Ar kolēģēm bijām Sočos, kalnu ciematā “Krasnaja Poļana” un citur. Biju uz “Latvijas mājas” atklāšanu. Šis pasākums palicis atmiņā kā ļoti jauks un sirsnīgs. “Latvijas mājā” uz lielā ekrāna translē sacensības, kurās piedalās Latvijas olimpieši, notiek koncerti, var iegādāties dažādus suvenīrus un apģērbu ar Latvijas olimpisko simboliku. Esmu bijusi arī uz gandrīz visām Latvijas hokeja izlases spēlēm. Skatījos kalnu slēpošanas sacensības. Kādam no brīvprātīgajiem ik pa laikam veicas, jo šad tad dala biļetes uz sacensībām dažādos sportaveidos.
— Esi satikusi Latvijas sportistus? Kā viņi reaģē, ieraugot savējos?
— Olimpiskajā ciematā var iekļūt tikai tie, kas tur strādā, bet Olimpiskajā parkā latviešus neesmu satikusi. Latvijas hokejisti gan ir priecīgi, ja ledus arēnā “Boļšoi” ierauga kādu no Latvijas. Sočos diemžēl ir maz mūsējo fanu.
Drošības pārbaudes neapgrūtina
— Pirms olimpiskajām spēlēm daudz runāja par pastiprinātajiem drošības pasākumiem Sočos. Vai tie nav apgrūtinoši?
— Drošības pārbaudes tiešām ir visur, bet tās neapgrūtina tik ļoti, kā varētu likties. Cilvēki jūtas droši, nebaidās.
— Olimpiādē skaistākā ir tās atklāšanas un noslēguma ceremonija. Vai tev būs iespēja noskatīties noslēgumu?
— Par to vēl neko nezinu. Mums pašiem spēļu noslēguma dienā ir hokeja turnīra fināls. Taču, ja dos biļetes, noteikti iesim.
— Tie, kas brauca uz Soču olimpiskajām spēlēm, baidījās, ka ļoti tiks “uzskrūvētas” cenas un faniem dzīvošana būs dārga. Vai tā ir?
— Cenas nav “uzskrūvētas”. Protams, olimpiskajiem objektiem tuvējie mazie veikaliņi gaida savus ārzemju pircējus ar “sālītām” cenām, bet visos lielveikalos cenas ir normālas.
— Kādu suvenīru pārvedīsi mājās no Sočiem?
— Vēl nezinu. Ir sadāvināti visādi nieciņi, bet speciāli laikam nepirkšu neko. Atmiņai paliks iespaidi, pieredze, fotogrāfijas un iegūtie draugi. ◆
