Laikraksta “Staburags” redakcijas rīkotā konkursa par pamatīgāko zivi 2013. gadā uzvarētāji ir saņēmuši balvas. Konkursa uzvarētājiem tradicionāli dāvinājām makšķerēšanai un tūrismam noderīgas lietas.
Skrīverietis Māris Zernis par 9,4 kilogramus smagu zandartu saņēma īpašu telti makšķerēšanai, aizkrauklietis Edgars Grigorjevs par 4,2 kilogramus smagu plaudi — guļammaisu, aizrauklietis Gunārs Lācis par 7,86 kilogramus smagu zandartu — makšķerēšanas somu, aizkrauklietis Bruno Neija par 12,4 kilogramus smagu līdaku — termosu, jaunjelgavietis Vitolds Rozītis par 1,09 kilogramus smagu asari — iebarošanas ēsmu makšķerēšanai ziemā, koknesietis Ivans Drikšņa par 18,6 kilogramus smagu samu — makšķerniekiem īpaši piemērotu cepuri.
Copmaņu palicis mazāk
Vērtējot 2013. gada sezonu, Zerņa kungs teic — tā bijusi veiksmīga. Pavasara pusē labi ķērušies zandarti, izdevies izvilkt arī aptuveni desmit kilogramu smagu platpieri. Savulaik iecienītajā plaužu ķeršanas vietā pie “Klidziņas” ar šo zivju copi nodarbojas vairs retais.
— Cilvēki nevar atļauties bieži tālu doties uz copi, daļa aizbraukuši uz ārzemēm, — spriež Māris Zernis. — Vēl citi “pārprofilējušies” un ķer plēsīgās zivis velcējot. Man paveicās, ka lielo zandartu izvilku tieši es. Blakus bija arī citi spiningotāji, un iznākumu noteica veiksme.
Vajag lielāku
āliņģi
Savukārt koknesietis Ivans Drikšņa atzīst, ka sami pagājušajā vasarā ķērušies kūtri.
— Kad eju uz copi, parasti neplānoju ķert tikai vienas sugas zivis. Priecājos arī par asari, līdaku un zandartu, — tā Ivans Drikšņa. — Todien sami seklumā bija piepeldējuši pie paša krasta, sadzinuši sīkās zivtiņas vienuviet un “dzīroja”. Virs ūdens varēja redzēt viņu muguras spuras. Nodarbojoties ar zemledus copi, Daugavā uzgāju prāvu asaru baru, bet āliņģis, kurā copēju, bija tikai desmit centimetru diametrā. Puskilogramu smagu strīpaini pa tik šauru āliņģi nemaz nevar izvilkt. Tiklīdz jāvelk ar spēku, tā notrūkst. Laižu lejā mormišku, un galā atkal tas pats. Četrus asarus izvilku, bet četri paspruka.
Lomā pieci
asari
Ar pērno copi īsti nav apmierināts arī jaunjelgavietis Vitolds Rozītis.
— Makšķerēju lielākoties Jaunjelgavā, apkaimē. Retu reizi jau var noķert pat pa puskilogramu smagam asarim, — saka makšķernieks. — Šādi asari gan ķeras lielākoties, kad upe aizsalusi. Ir, ko nopūlēties, kamēr tādu izvelk ar 0,1 milimetru tievu aukliņu. Īpaši tad, ja upē ir straume. Pagājušā gada sākumā aizbraucu makšķerēt arī uz Pērnavas līci. Kad atgriezos, sieva negribēja ticēt, ka patiesi biju aizbraucis copēt — lomā bija vien pieci asarīši, jo tur par 19 centimetriem īsākus aizliegts paturēt. Ēsmu ierija daudzi, taču zemmēra dēļ viņus visus nācās atbrīvot. Lielo asaru baru tā arī neizdevās atrast. Vēlāk, pavasarī, Peipusa ezerā gan vilku prāvas raudas.
Sazāns aizmūk
Aizkrauklietis Edgars Grigorjevs stāsta, ka labākā cope bijusi vasaras pirmajā pusē augšpus Pļaviņu HES. Vienu dienu labāk ķēries ar fīdera tipa makšķeri, otru — ar gruntsmakšķeri. Labi ķērās apmākušās dienās, kad mazliet līņā lietus. Labākajā dienā izdevās izvilkt 18 kilogramu brekšu. Mazākais no viņiem svēra 700 gramu. Vidēji katra zivs svēra kilogramu un 300 gramu. Svarīgi iebarot vienā vietā un tur arī mest ēsmu. Interesanti, ka citus gadus lielie brekši ķērās jūlija vidū, bet pērn labākā cope bija tieši pavasarī. Jūlija vidū bija “klusums”, iespējams, sausā laika dēļ. Biju “aizķēris” arī lielu sazānu, taču pēc piecpadsmit minūšu cīņas viņš desmit metru attālumā no krasta “apgūlās” uz sāna, aptina auklu ap muguras spuru un pārgrieza to. Svarā varēja būt ap sešiem līdz astoņiem kilogramiem.
Rīdziniekus iztramda inspektori
Gunārs Lācis, kurš vislabprātāk ķer zandartus, atklāja, ka Daugavas līcī, kur noķēris savu konkursa zandartu, pērn labus lomus vilcis vairākas reizes. Divus, trīs kilogramus smags zandarts un arī kāds sams nemaz nav bijis retums.
— Mazākie jau ir tie garšīgākie, — zina makšķernieks. — Samus gan biežāk copēju lejpus Pļaviņu HES. Pašam lielāks par diviem kilogramiem netrāpījās. Paziņa gan izvilka septiņus kilogramus smagu ūsaini. Par laimi, šogad iecienītajā copes vietā nerosījās makšķernieki no Rīgas, kuri agrāk salika makšķeri blakus makšķerei un ķēra zivis pārdošanai, viens otru nomainot. Labi, ka vides inspektori viņus iztramdīja. Nedrīkst taču viens makšķernieks vienlaikus izmantot desmit un vairāk makšķeru.
Tagad, ziemā, iecienīta copes vieta ir Lobes ezers, taču šobrīd tajā ir ļoti zems ūdenslīmenis. Starp dūņām un ledu ir vien 30 centimetru brīva ūdens. Tas ir ļoti maz.
Grozījumu
nav
Madonas reģionālās vides pārvaldes inspektors Juris Ķimenietis stāsta, ka makšķernieki, īpaši vietējie, arvien precīzāk ievēro copes noteikumus. Savlaik tikai retajam bija makšķerēšanas karte, tagad tās nav tikai dažiem copmaņiem. Turklāt, ja līdz lietas izskatīšanai Reģionālajā vides pārvaldē makšķernieks karti uzrāda, piemēro brīdinājumu. Gada sākumā tirgotāji nebija nodrošinājuši pietiekami operatīvu makšķerēšanas karšu tirdzniecību, bet janvāra vidū situācija normalizējusies. Šogad grozījumu likumos, kas būtu saistoši makšķerniekiem, nav. ◆
