Cēsu mērs Jānis Rozenbergs ierosinājis Kultūras ministriju pārvietot uz Cēsīm. Iecere par valsts pārvaldes decentralizāciju sabiedrībā uzvējojusi vairākkārt, tomēr, neradusi atsaucību, noplakusi. Savulaik, ņemot vērā tajā esošo zinātnisko institūciju koncentrāciju, bijusi doma pārvietot Zemkopības ministriju uz Jelgavu.
Lai gan premjere Laimdota Straujuma uzskata, ka ideja par Kultūras ministrijas pārvietošanu ir apspriešanas vērta, lielākajā daļā sabiedrības valda skepticisms. Daļai cilvēku šī doma pat šķiet nedaudz komiska. “Kārtējais humors. Varētu smieties, tikai jokdari parasti uzstājas cirkā, nevis Saeimā,” tā kāds internetā komentējis šo ideju. Simbolisks žests bez ekonomiska pamatojuma — saka valsts pārvaldes eksperti.
Ja reiz Cēsis ir gana labas Kultūras ministrijas jaunajai mājvietai, varbūt arī Aizkraukle varētu apsvērt iespēju, piemēram, par Ekonomikas vai Satiksmes ministrijas izvietošanu pilsētā, kur “gaisma dzimst Daugavā”? Turklāt nomas maksa perifērijā ir daudz zemāka nekā Rīgā, kur cenas ir pamatīgi “uzpūstas”. Teorija nekad neaizstās praksi, tāpēc, lai maksimāli izprastu reālo situāciju un darbu varētu veikt pēc iespējas labāk, ministrijās strādājošajiem ir jājūt un jāredz patiesā dzīve. Un tā noteikti nav izjūtama Vecrīgā vai Rīgas centrā.
Velkamies saviem tuvākajiem ziemeļu kaimiņiem igauņiem astē daudzās jomās, taču laikam gan tikai anekdotēs var pasmieties par viņu lēnīgumu. Arī šajā lietā igauņi mūs apsteiguši, un viņiem jau ir pieredze ministriju pārvietošanā. Igauņi Izglītības ministriju uz Tartu (ko gan pēc izmēriem nesalīdzināt ar Cēsīm) pārcēla 2000. gadā, taču šis solis vairojis izdevumus, jo ministrs pamatā strādā Tallinā, uz Tartu brauc tikai pāris reižu nedēļā. Līdz ar to ministrija ir sadalīta divās daļās un no izmaksu viedokļa tas nav lēti.
Kādi tomēr būtu ieguvumi? Ministriju pārvietošana ārpus galvaspilsētas būtu atbalsts reģionu attīstībai. Varētu veicināt arī iedzīvotāju blīvuma izlīdzināšanos, jo lauku reģioni kļūst aizvien tukšāki, Rīgā dzīvo pat vairāk nekā puse visu Latvijas iedzīvotāju. Un Rīga taču nav visa Latvija. Varbūt kāds ministrijas ierēdnis, mērojot ceļu no Rīgas uz darbu Latvijas vidienē, to beidzot pamanītu. Un varbūt arī pats pārceltos tur dzīvot.
