Viņas vecumā daudzas jau dzer vienu zāļu ripu pēc otras, sūdzas par sirdsklauvēm, locītavu sāpēm, bet mana sarunbiedre Aina saka: “55 gados es jūtos daudz labāk nekā pirms
20 gadiem.” Viņa labprāt atklāj savus noslēpumus.
Kā vāvere ritenī
Reizēm cilvēks savā dzīvē veic tik kardinālas pārmaiņas, ka brīnās ne tikai apkārtēji, bet arī pats. Tā bija ar Ainu. Viņa strādāja samērā labi atalgotu darbu, taču bieži vien viņas darbdiena ieilga, un, kad pārnāca mājās, vilka tik uz gultu. Viņas dzīve ritēja kā vāverei ritenī — darbs, mājas un mūžīgi nepadarāmo darbu apziņa. Sāka “pieklibot” arī veselība — Aina mocījās ar locītavu sāpēm, ar bezmiegu, bija paaugstināts asinsspiediens. Ārsts izrakstīja zāles un teica, ka tās jādzer līdz mūža galam.
“Nu nē, tik daudz es savam organismam vairs pāri nedarīšu,” viņa nosprieda un… iesniedza atlūgumu. “Tu taču esi traka, kā tu nopelnīsi pensiju?” draudzenes bija pārsteigtas par viņas rīcību. “Bet, dzīvojot tādu dzīvi, es vispār pensiju nesagaidīšu,” tāda bija Ainas pārliecība.
Kreņķus aprok
zemē
Viņa un vīrs pārcēlās dzīvot pie vecākiem. Bērni bija savā dzīvē un paši kūlās, kā mācēja, taču Aina beidzot izbaudīja saldo brīvības garšu. Tās bija dīvainas izjūtas, kad nekur vairs nebija jāsteidzas, rītos varēja gulēt, cik ilgi gribējās. Piemājas dārziņā auga dārzeņi, Aina brauca uz mežu ogot un sēņot, bet rudenī gatavoja dažādus salātus un ievārījumus. Bez steigas un stresa. “Es savus kreņķus apraku zemītē, dārzeņu vagā ravējot, man sirds izkratīšanai nevajadzēja draudzenes un psihologu,” viņa saka.
Seminārs pie datora
Tagad Aina ar sajūsmu stāsta par savu pēdējā laika atklājumu — vebināru. Kad viņa satiek bijušās kolēģes un draudzenes, vispirms pajautā: “Vai tu zini, kas ir vebinārs?” Gandrīz neviena nezina. “Iedomājies: tu vēlies aizbraukt uz kādu interesantu lekciju Rīgā, ir jātērē nauda gan ceļam, gan lekcijai, ir arī atbilstoši jāapģērbjas, jātērē laiks. Bet vebinārs ir lieliska iespēja to visu baudīt, neizejot no mājas,” viņa ar aizrautību stāsta. Vebinārs ir seminārs, konference vai apspriede interneta vidē. Tā galvenā priekšrocība ir iespēja auditorijai veidot virtuālu dialogu ar lektoru — nosūtīt un saņemt ziņas, kā arī apspriest vebinārā atrodamo informāciju. Ir nepieciešams tikai dators, interneta pieslēgums un austiņas vai skaļruņi.
“Es parasti piedalos “Pavasara studijas” un “Buduāra” mājaslapu organizētajos semināros. Vebināru tēmu loks ir ļoti plašs. Esmu piedalījusies vebināros par tēmu “Pašapziņa un pašvērtība”, “Ja grūti noticēt savam skaistumam” un citos. Tagad esmu pieteikusies semināram “Iepazīstam savu redzes sistēmu un sākam to atveseļot”. To vadīs sertificēta redzes skolotāja Vija Buša, kura zināšanas guvusi ASV. Nodarbībā varēs apgūt arī pašmasāžu un akupresūru. Dažas neklātienes apspriedes ir bez maksas, citas par simbolisku samaksu. Man semināru dienas ir kā mazi svētki. Es jau iepriekš padaru visus darbiņus, tad izvāru sev zāļu tēju vai kafiju, mājiniekiem pasaku, lai mani netraucē, un “iegrimstu” seminārā.
Attīrās ar sālsūdeni
Kad strādāju algotu darbu, man sevis palutināšanai laika nebija. Kaut kādus krēmus jau nopirku, taču lietoju tos neregulāri. Tagad internetā esmu samācījusies dažādas gudrības, ko izmantoju ikdienā. Protams, lielākoties tās šķiet neparastas un neierastas, bet es tās esmu izbaudījusi pati uz savas ādas un varu pastāstīt savu pieredzi. Piemēram, attīrīšanās ar sālsūdeni. Sajūtas pēc tās nav izstāstāmas — es nezinu, kas ir nogurums, nīgrums, manī ir tikai milzīga enerģija un prieka izjūta. Šī procedūra attīra ne tikai ķermeni, bet arī domas.
Process nav sarežģīts — vakarā uzvāru 5 litrus ūdens. No rīta tam pievienoju 2,5 ēdamkarotes sāls un mazliet uzsildu. Tukšā dūšā izdzeru kādas trīs glāzes. Pēc tam sāku vingrot. Pēc katra īpašā vingrojuma atkal jādzer. Ir, protams arī nepatīkamas sekas — vemšana un skriešana uz tualeti. Kāda mana paziņa arī mēģināja, diemžēl līdz galam nevarēja izpildīt. Es sākumā to darīju katru nedēļu, tagad reizi dilstošā Mēnesī.
Iztiek bez
zobubirstes
Viena no manām neparastākajām metodēm ir zobu tīrīšana ar sāls kausēšanu mutē. No rīta pamostoties paņemu zem mēles pustējkaroti sāls un turu tik ilgi, kamēr sāls izkūst. Tas parasti ilgst 5 vai 7 minūtes. Sajūta nav pārāk patīkama, mazlietiņ kodīga. Kad sāls mutē izkusis, ar pirkstu vēl pamasēju smaganas. Tagad zobupastu nelietoju, jo sāls perfekti visu iztīra.
Mans pēdējā laika jaunums — katru dienu ūdenim pievienoju dažus pilienus 3% ūdeņraža pārskābes. Esmu dzirdējusi, ka ar šo metodi var samazināt svaru, bet man tas nav aktuāli. Es to lietoju profilakses nolūkos klepus, bronhīta, iesnu un saaukstēšanās novēršanai.
Ar augstu asinsspiedienu es arī vairs nemokos un ārsta izrakstītās zāles nelietoju. Es regulāri masēju punktus asinsspiediena samazināšanai. Uzskatu, ka labākā ārste sev esmu es pati.” ◆
