Latvijā ir Rīgas, Vidzemes, Zemgales, Latgales un Kurzemes plānošanas reģions, katrs ar savu administrāciju un attīstības padomi, kurā ir pārstāvētas visas pašvaldības. Valsts ik gadu plānošanas reģioniem atvēl ap 19 miljoniem eiro. Daļu naudas izlieto pamatfunkciju veikšanai, bet lielāko daļu — kompensācijām pasažieru pārvadājumiem.
Pēc veiktās revīzijas Valsts kontrole secinājusi, ka plānošanas reģionu darbība nav jēgpilna, nelietderīgi tiek tērēti lieli valsts budžeta līdzekļi.
Aizkraukles novada attīstības plānotāja Ilona Kāgane teic, ka pašvaldība strādā kopā ar Zemgales plānošanas reģionu, ir iesaistījusies tā īstenotajos projektos, piesaistot Eiropas Savienības naudu, arī teritorijas plānojums izstrādāts sadarbībā ar plānošanas reģiona speciālistiem. Viņa šo sadarbību vērtē atzinīgi. Arī Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks ir līdzīgās domās. “Nezinu, kādā veidā Valsts kontrole mēra labumu, bet Zemgales plānošanas reģions ir īstenojis projektus, savu teritoriju attīstībai piesaistot miljoniem latu Eiropas Savienības naudas, un pārrobežu projektos ir iesaistījušās daudzas pašvaldības, arī mēs esam guvuši labumu,” viņš saka. “Uz plānošanas reģionu bāzes savlaik bija iecerēts veidot apriņķus, taču politiķi šo jautājumu nav atrisinājuši.”
Aizkraukles ATU vadītāja Aija Ciganoviča atzīst: lai gan plānošanas reģioniem tika deleģēta pasažieru pārvadājumu naudas apsaimniekošana, valsts nepiešķīra pietiekamu finansējumu, lai kompensētu zaudējumus pasažieru pārvadātājiem. Ja vienam plānošanas reģionam nauda palika pāri, to nedrīkstēja piešķirt tiem, kam tās pietrūka. Par to ir daudz runāts, rakstīts, un beidzot no šīgada janvāra ir izmaiņas — sabiedriskā transporta plānošanu veic Sabiedriskā transporta padome, kurā darbojas Satiksmes ministrijas un plānošanas reģionu pārstāvji. Iecerēts, ka plānošanas reģioni vairs nebūs starpnieki, pārvadātāji finansējumu saņems no Satiksmes ministrijas.
Pēc Valsts kontroles atzinuma un tās 46 ieteikumiem darba uzlabošanai tiek diskutēts, vai tādi plānošanas reģioni vispār ir vajadzīgi. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis domā, ka plānošanas reģionus nevajadzētu likvidēt, turklāt valdība savā deklarācijā ir apņēmusies tos stiprināt. Arī Latvijas Pašvaldību savienība iebilst Valsts kontroles atzinumam.
Par šo jautājumu diskusijas vēl turpināsies. Likvidēt kaut ko ir viegli, bet vai tā nezaudēsim tos līdzekļus, kas ir ieguldīti? Tas jāizvērtē kompetentām amatperonām, samērojot izdevumus ar ieguvumiem — iztērēto pret piesaistītajiem Eiropas miljoniem.
