Saistībā ar to, ka Krievija joprojām uztur spēkā kartupeļu importa aizliegumu no Eiropas Savienības karantīnas organismu dēļ, kā arī neprognozējamo cenu un svārstīgā pieprasījuma dēļ, vietējie kartupeļu audzētāji skeptiski vērtē izredzes atsākt šīs kultūras eksportu uz Krieviju — atzina Kartupeļu audzētāju savienības vadītāja Aiga Kraukle.
Pēdējos gados kartupeļu eksporta apjoms uz Krieviju ir neliels. 2013. gadā kartupeļus eksportējuši tikai deviņi Latvijas uzņēmumi kopskaitā 501 tonnu.
“Tas “vilciens” sen ir aizgājis, jo Krievija uztur spēkā ļoti stingras prasības. Zemnieki var kartupeļus izaudzēt atbilstoši prasībām, tomēr tad ir pašiem jābrauc uz Krieviju, jāmeklē tirgus iespējas, un tas ir laikietilpīgi. Turklāt uz Krieviju izdevīgi eksportēt tikai tad, kad tur nav ražas, kas gan reti gadās. Tāpat ar cenām nekad neko nevar zināt — tās sākotnēji tiek noteiktas labas, tomēr ir arī loģistikas izdevumi, kā arī nekad nevari būt īsti drošs par līguma noturību,” atzina Kraukle.
Tāpat viņa sacīja, ka patlaban kartupeļu audzētāji savu preci pārdod pēc saviem ieskatiem jau pārbaudītos tirgos.
“Eksportam gandrīz nekas nepaliek, visu pārdod vietējā tirgū, kā arī pārstrādei. Kartupeļu patlaban pietiek, iepirkuma cenas arī apmierinošas,” sacīja Kraukle, gan neprecizējot cenu diapazonu.
Patlaban, kopš 2013. gada 1. jūlija, ir spēkā Krievijas noteiktais pagaidu aizliegums kartupeļu importam no Eiropas Savienības valstīm. Aizliegums neattiecas uz sēklas kartupeļiem no speciālām no Krievijas karantīnas organismiem brīvām teritorijām, patlaban tādas ir atzītas Beļģijā, Lielbritānijā, Vācijā, Dānijā, Spānijā, Slovēnijā, Somijā, Francijā un Nīderlandē.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas aplēsēm 2013. gadā kartupeļi kopumā iestādīti 30 000 hektāru, tas ir neliels pieaugums salīdzinājumā ar 29 700 hektāriem iepriekšējā gadā. Kopējā raža bija 570 000 tonnu. ◆
