Aizkraukles apkārtnē, zemes platībā starp Baznīcas un Gaismas ielu, ir ziemas rapša sējumi. Pēc ilgā kailsala un tam sekojošā atkušņa sējumi no iepriekš koši zaļiem un veselīgiem kļuvuši dzeltenbrūni un pūstot izdala nepatīkamu smaku.
Apstādina tikai
temperatūra
Lauku apstrādā kooperatīvā sabiedrība “Aizkraukle — A”. Tās vadītājs Flemmings Jensens, šajās dienās satikts, kā vienmēr ir smaidīgs un optimistisks. Viņš jau septīto ziemu saimnieko Latvijā un neko tādu iepriekš nav pieredzējis.
“Tāda ir zemnieku ikdiena,” viņš saka. Šobrīd apgalvot, ka nosalis ir pilnīgi viss ziemas rapsis — nevarot. Kas notiks ar sējumiem turpmāk? Tas atkarīgs no laika apstākļiem. Ja turpināsies atkusnis, temperatūra celsies virs plus 6 grādiem, rapsis sāks augt. Ja būs sala periods, uz izdzīvošanu nav ko cerēt. “Žēlsirdības no augstākajiem spēkiem nebūs, lauks pavasarī, visticamāk, būs jāuzar,” saka Jensena kungs.
Rapsis turpināja augt līdz decembra pirmajai nedēļai, bet arī ar dažādām vielām, kas ierobežotu augšanu, šoreiz izlīdzēties nevarēja. Pilnībā apturēt augšanu nav iespējams, vien ierobežot dažādus citus faktorus, kā auga garumu, augšanas ātrumu. Šos līdzekļus cenšas lietot pēc iespējas retāk, jo tie dārgi maksā.
Noderētu ieskats vēsturē
Augu dabīgā pašaizsardzība ir cukura veidošana, tādēļ sasalstot to šūnas nesasprāgst. Laika apstākļos kā šajā ziemā, kad lielo aukstumu papildināja spēcīgs vējš, šis dabīgais aizsardzības mehānisms nepaspēja iedarboties. Rezultātā radās apstākļi, kādus izmanto, rūpnieciski žāvējot produktus. Piemēram, mīnus 50 grādos ievietojot svaigu zemeni cirkulējošā gaisa plūsmā, tā sasals pāris sekundēs. Rapša sējumi arī daļēji apsala. To var novērot, apskatot augu — lapu augšpuse ir sausa, bet tuvāk zemei tās joprojām ir zaļas, dzīvas.
Vai ziemājus, tajā skaitā ziemas rapsi, sēs arī nākotnē? Lauksaimnieka atbilde ir — jā. Lai nelietotu tik daudz ķīmijas un izvairītos no slimībām, augsnei nepieciešama augu seka. Iesēt un neko nenovākt ir lētāk nekā vēlāk cīnīties ar dažādām augu slimībām un pastiprināti lietot minerālmēslus.
Šajā gadījumā laika apstākļu prognozes nebūtu neko mainījušas, tomēr kooperatīva vadītājs secinājis, ka internetā informācija par laika apstākļiem Latvijā pagātnē nav atrodama. Varbūt, aplūkojot temperatūras un nokrišņu izmaiņas ilgākā laika posmā, zemnieki jau laikus varētu paredzēt šādu Latvijas teritorijai neraksturīgu ziemu.
Kā noskaidroja “Staburags”, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs šādu informāciju pat līdz 30 gadu posmā sniedz, bet tas ir maksas pakalpojums. Maksa vienāda gan privātpersonām, gan juridiskām personām un atkarīga no informācijas detalizētības.
Sējumus
pārbauda
No Latvijas Lauku konsultāciju centra (LLKC ) saņemtā informācija vēsta, ka šobrīd LLKC speciālisti veic ziemāju sējumu pārbaudi Latvijas reģionos. Sākotnējā informācija liecina, ka situācija nav iepriecinoša — rapša sējumi daudzviet varētu būt izsaluši. Informācija tiks apkopota šīs nedēļas laikā, un nākamās nedēļas sākumā tā būs precīzāka. LLKC augkopības speciālisti gan uzsver, ka kailsala ietekme uz ziemājiem daudz konkrētāk būs redzama tikai, atsākoties veģetācijai, tas ir, līdz ar pavasari, kad augi modīsies no ziemas miega un atsāks augt. ◆
