Vairums mednieku ir uztraukušies par mežacūku saslimšanu ar Āfrikas cūku mēri Lietuvas dienvidos, Alitus reģionā, kur nomedītajām mežacūkām konstatēts Āfrikas cūku mēra vīruss. Iespējamo situācijas attīstību “Staburagam” komentē Sēlijas virsmežniecības virsmežzinis Māris Bondars.
Vakcīnas nav
Latvijā Āfrikas cūku mēris vismaz pārskatāmā pagātnē nav konstatēts ne reizi. Arī tuvāk par tūkstoš kilometriem no mūsu valsts robežām ne, izņemot pēdējos divus gadus, kad cūku saslimšana ar šo lipīgo slimību konstatēta Krievijā. Pagājušajā vasarā cūkas saslimušas arī Vitebskas apgabalā Baltkrievijā, aptuveni 80 kilometru no robežas ar Latviju. Tur gan konstatēja ne tikai Āfrikas cūku mēri, bet arī klasisko cūku mēri, ar kuru cūkas saslima arī robežas mūsu pusē. Šībrīža informācija liecina, ka klasiskā cūku mēra uzliesmojums ir veiksmīgi apturēts, lielākoties ar vakcināciju. Savukārt vakcīnas pret Āfrikas cūku mēri (ĀCM) nav, jo slimības izraisītājs ir ļoti mutagēns vīruss un radīt vakcīnu pret šo vīrusu ir tikpat sarežģīti, kā radīt vakcīnu pret HIV vīrusu.
Politisks solis
Pēc ĀCM vīrusa atklāšanas nomedītajām mežacūkām sākusies milzīga ažiotāža. Krievija pat paziņojusi par cūkgaļas eksporta aizliegumu no Eiropas Savienības valstīm. Eiropas Savienībā ražotās cūkgaļas tirgus apjoms Krievijā ir aptuveni 12 miljardu eiro vērtībā. Krievijai, visticamāk, šis ir politisks solis, taču aizliegums nebūs ilglaicīgs, jo cūkgaļa nav šprotes, bez kurām var iztikt, un Krievijā ir tās deficīts. Pietrūkst aptuveni 40 procentu no nepieciešamā daudzuma. Turklāt arī Krievijā ir vietas, kur cūkas slimo ar šo slimību. Jau izskanējis, ka aizliegumu ievest cūkgaļu no Eiropas Savienības varētu atcelt triju mēnešu, bet no Baltijas valstīm — triju gadu laikā.
Cilvēciskais
faktors
Cilvēkiem ĀCM nav bīstams. Vīrusa dabīgā izplatība ir samērā lēna. Saslimšanas vieta ir aptuveni 200 kilometru no tuvākā Latvijas punkta. Dabīgā veidā vīruss varētu līdz Latvijai nonākt divu, triju, varbūt četru gadu laikā. Vīruss ir noturīgs zemā temperatūrā, kurā saglabājas ilgi, savukārt nav noturīgs karstā laikā. Eiropā ir reģistrēti gadījumi, kad slimības turpmāka izplatība apstājusies pati no sevis.
Taču vislielākā problēma ir cilvēciskais faktors, jo “atvest” šo slimību uz Latviju var pāris dienu laikā — ar apģērbu, apaviem, automašīnas riteņiem, ēdiena atliekām, dzīvnieku barību.
Tomēr nav nopietna argumenta par labu tūlītējai un ekstrēmai mežacūku populācijas samazināšanai. Izskanējusi informācija, ka mežacūku skaits būtu jāsamazina pieckārtīgi, līdz kādiem 15 tūkstošiem dzīvnieku.
Jāizpilda piešķirtās kvotas
Pārtikas un veterinārais dienests aicina medniekus izpildīt šogad piešķirto mežacūku nomedīšanas limitu, jo gadu no gada limita izpilde svārstās no 60 līdz 70 procentiem. Šajā medību sezonā Latvijā kopumā atļauts nomedīt 66 tūkstošus mežacūku. Šobrīd Sēlijas virsmežniecībā četri mednieku klubi jau ir izteikuši vēlmi saņemt papildu nomedīšanas atļaujas, un tās arī ir izsniegtas. Šo klubu mednieki iepriekš piešķirtās atļaujas bija izmantojuši, vēl pirms Lietuvā tika reģistrēts ĀCM.
Tāpat Pārtikas un veterinārais dienests pieprasījis pagarināt termiņu mežacūku medībām ar dzinējiem. Valsts meža dienests jau izdevis rīkojumu, ka mežacūku medības ar dzinējiem atļautas līdz 15. martam. Mednieku viedokļi par šādas darbības lietderīgumu atšķiras — vieni atbalsta, citi uzskata, ka grūsnās sivēnmātes, kurām marta vidū jāatnesas, nav ētiski trenkāt. Pie tam varētu ciest arī grūsnās briežu un aļņu govis un stirnas. Medību suņiem jau nevar iestāstīt, tieši kurš dzīvnieks jādzen. Mežacūkas visai efektīvi var medīt arī gaides medībās, vien pašiem medniekiem jābūt ieinteresētiem to darīt.
Plēsēji badā
nemirs
Latvijā šobrīd ir daudz plēsēju — vilku un lūšu. Vilku populācija pat nemitīgi palielinās. Ja krasi samazinātu mežacūku skaitu, vilki diezin vai mirs badā — drīzāk izvēlēsies grūtāk nomedījamu dzīvnieku, un cietīs aļņu, briežu un stirnu populācija. Visticamāk, plēsēji uzbruks arī mājlopu ganāmpulkiem. Ja procesus ekosistēmā regulē lēnām, draudi ir mazi, kaut ko mainot strauji, sekas var būt dramatiskas.
Arī mehānisma, kā piespiest medniekus mežacūku skaitu vērienīgi samazināt, nav. Pārtikas un veterinārais dienests sola rīkoties līdzīgi kā vairākos pagastos Latgales pusē klasiskā cūku mēra gadījumā — maksāt par katru nomedītās mežacūkas gaļas paraugu 21,34 eiro. Medniekiem tiek gan gaļa, gan nauda.
Situācija gan pašlaik nav tik dramatiska, lai nekavējoties sāktu mežacūku populācijas pieckārtīgu samazināšanu.
Iesaka aktīvi medīt ne tikai mežacūkas, bet arī sīkos plēsējus, lapsas un jenotsuņus, kuri arī varētu būt potenciālie slimības pārnēsātāji. Taču, ja barības ir pietiekami, šie dzīvnieki nemēdz pārvietoties ļoti lielos attālumos. Izņēmums ir vilki, kuri barības meklējumos mēdz doties tālākos pārgājienos.
Sargā sevi
pats
Medniekiem vajadzētu ievērot vairākus elementārus drošības noteikumus. Nebraukt viesmedībās uz slimības skartajām vietām un neaicināt pie sevis viesmedniekus no tām. Neizmantot medību apģērbu, ejot uz mājlopu novietnēm. Būtu lietderīgi neatstāt mežā cūku iekšējos orgānus, taču mehānisma, kā to īstenot, nav. Medniekiem vienalga būs problēma, kur šos orgānus likt, jo zeme ir sasalusi un pietiekami dziļi tos ierakt nevar. Arī speciālas savākšanas vietas nav ierīkotas. ◆
