Gan jauniešiem, gan padzīvojušiem cilvēkiem, lai pilnvērtīgi baudītu dzīvi, jāsaglabā laba atmiņa.
Medicīnas korifeji uzskata, ka atmiņas pavājināšanās iemesli var būt stress, pārmērīga slodze un pārlieka nepieciešamība koncentrēties, kā arī vecums un ar to saistītā galvas smadzeņu garozas nervu sistēmas procesu noturības pavājināšanās. Ja jūs ar grūtībām atceraties datumus, notikumus, aizmirstat nokārtot svarīgas lietas vai pamanāt, ka sākat šo to saprast sliktāk nekā iepriekš, vispirms pārbaudiet, ko un kā jūs ēdat. Iespējams, mainot savu ēdienkarti atbilstīgi mūsdienu medicīnas ieteikumiem, jūsu atmiņa un līdz ar to arī oma uzlabosies.
Lai uzturētu savas prāta spējas labā formā, pārtikā jālieto pietiekams daudzums ogļhidrātu, olbaltumvielu un minerālvielu.
Daudz ogļhidrātu ir miltu izstrādājumos — tādos kā pasta, makaroni, maize. Tie ir vērtīgi smadzeņu enerģijas avoti. Maizi (labāk rupjmaizi, jo tā satur daudz šķiedrvielu un B grupas vitamīnu) iesaka lietot brokastīs un pusdienās. Ne retāk kā divas reizes nedēļā ieteicams gatavot makaronu ēdienus. Un, protams, lietot graudaugus.
Olas dzeltenums lielā koncentrācijā satur fosforu un vērtīgās taukskābes. Ieteicams apēst ne mazāk par četrām olām nedēļā. Uzmanīgāk tas jādara cilvēkiem, kuriem ir paaugstināts holesterīna līmenis. Fosfors dzīvībai ir pirmās nepieciešamības minerālviela, kas piedalās par atmiņu atbildīgo neironu — nervu šūnu membrānu — būvēšanā. Daudz fosfora ir zivīs, kakao un valriekstos. Aptiekās ir nopērkami gatavi fosfora preparāti, kas dažkārt ir papildināti ar B grupas vitamīniem, kuri uzlabo nervu sistēmas darbību.
Dietoloģijas eksperti apgalvo, ka tos īpaši bieži lietojot studenti eksāmenu sesijas laikā. Vērtīgās taukskābes omega 3 un omega 6, kas uzlabo nervu šūnu darbību, ir tādās zivīs kā forele, lasis, sardīnes un tuncis. Tās satur arī rieksti — mandeles, lazdu rieksti, kastaņi. Ieteicams ik dienu apēst vismaz 10 dažādu riekstu.
Dietologi soju dēvē par “gaļu aziātiem”. Tā sekmē uzmanības koncentrēšanas spēju. Soja dažādās formās (piens, dīgsti) stimulē atmiņu. Sojas lecitīna preparāti ir iegādājami kapsulās un pulverī. Tie jālieto pēc ēšanas. Sojas lecitīns ne vien aktivizē smadzeņu procesus un uzlabo atmiņu, bet arī pazemina holesterīna līmeni asinīs, tāpēc preparāts ir īpaši ieteicams vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Burkāni pieder saknēm, kas ar savām antioksidanta īpašībām palēnina novecošanos. Burkāni izvada no organisma šūnām brīvos radikāļus. Burkānu sulu ieteicams dzert ne retāk kā divas reizes nedēļā. Daudziem patīk jaukt burkānu un ābolu sulu (uz sešiem nelieliem burkāniem ņem vienu ābolu). Sula jādzer svaiga, tikko spiesta.
Labs atbalsts atmiņas saglabāšanai ir alus raugs. Izšķīdināts tas ir bezalkoholiskajā alū, ir nopērkamas arī speciālas tabletes. Raugs uztur normālu nervu šūnu savienojumu darbspēju.
Lai izvairītos no pakāpeniskas atmiņas pavājināšanās, pēc dietoloģijas normām, cilvēka uzturā noteikti jābūt C un E vitamīnam. C vitamīns ir citrusaugļos, zemenēs, paprikā, kivi, ananasos, tomātos un zaļumos — spinātos, pētersīļos, salātos, lociņos. Šie vitamīni aizkavē šūnu, tajā skaitā galvas smadzeņu šūnu, novecošanos. E vitamīns ir riekstos, saulespuķu sēkliņās, olīvās, auzupārslās, rudzu maizē. Tas aizsargā šūnas no bojāejas.
Pamēģiniet, ņemot vērā šos padomus, mainīt savu ēdienkarti, un jūs noteikti sajutīsiet uzlabojumus, ja vien atmiņas pavājināšanās nav saistīta ar kādu galvas smadzeņu saslimšanu. To jums palīdzēs noskaidrot ģimenes ārsts. ◆
www.puaro.lv
