Viens no Latvijā visaktuālākajiem jautājumiem šobrīd ir elektroenerģijas tirgus atvēršana 1. aprīlī. Uzņēmums “Lauma — A” jau laikus tam gatavojas, noslēdzot līgumu ar elektrības pārdevēju no Igaunijas “Enefit”. Pašlaik piedāvājums ir izdevīgs, maksa par ki-lovatstundu mazāka. Skatīsimies, vai tā saglabāsies arī turpmāk.
Kā privātpersonai man elektrības tirgus atvēršana šķiet nepareiza. Ja tā tomēr notiks, rūpīgi pārdomāšu, izsvēršu visus piedāvājumus, konsultēšos ar kaimiņiem par viņu pieredzi šajā jautājumā. Esmu no tiem, kam viss jaunais ir jāapdomā. Neviens pārdevējs neteiks — nepērc manu preci, tā ir slikta, tāpēc reklāmām ticēt nevar. Vienlaikus tā ir arī naudas un laika tērēšana, pārslēdzot līgumus.
Manuprāt, ja reiz elektrības ražotājs ir viens, arī tās pārdevējam jābūt vienam. Iedomājieties vagonu ar kartupeļiem un vienu tirgotāju. Jo šādu tirgotāju vairāk, jo tas, kuram pieder vagons, ieinteresēts paaugstināt cenu kartupeļiem un nopelnīt vairāk.
Izbrīnu rada arī deputātu izteikumi un rīcība. Līdz šim elektrības tirgus atvēršanas ideju nav līdz galam sapratuši, tomēr par to nobalsoja. Ja to nesaprot simts gudro galvu, nevar prasīt, lai saprastu iedzīvotāji. Paaugstinot tarifu, “Latvenergo” vienmēr aizbildinās ar zaudējumiem, tomēr peļņu ik gadu skaita miljonos. Kā tā rodas — no labi paveikta darba vai pārāk augstām cenām? No darbības nekādu labumu nejūtu. Līdzko stiprāk papūš vējš, desmitiem tūkstošu paliek bez elektrības. Joprojām liela daļa elektrības vadu iekārti sociālisma laikā liktajos stabos. Neviens par elektrības traucējumiem tiesā pret “Latvenergo” nav vērsies, kā saka, “pārdevējam vienmēr taisnība”.
Lai samazinātu elektrības patēriņu, “Lauma — A” visās tās pārvaldībā esošo māju kāpņutelpās un pie ieejas durvīm ierīko apgaismojuma darbības kontroles sensorus. Speciāli šim darbam nesen pieņēmām trešo elektriķi. Tāpat strādājam arī pie ielu apgaismojuma enerģijas ekonomijas. Ievērojami elektrības patērētāji ir cirkulācijas sūkņi, bet tie ir samērā jauni un patērē maz. Lielāki zudumi ir no astoņiem ap 40 gadu vecajiem liftiem.
“Lauma — A” pagājušajā nedēļā pieņēma darbā speciālistu ar liftu darbību saistītajos jautājumos. Viņa galvenā funkcija ir palīdzēt iedzīvotājiem, kuri iestrēguši liftā. Aizkrauklē lifti ierīkoti astoņās mājās, un tie cienījamā vecuma dēļ bieži lūst. Meistars ir aizkrauklietis ar atbilstošu izglītību.
Pagājušajā nedēļā pēc septiņiem mēnešiem atkal uzvirmoja runas par ugunsgrēka cēloņiem Rīgas pilī. Skaidrs, ka vainīgi ir būvnieki, jo neviens no malas nenāca un nededzināja. Pirms sākt remontdarbus, vajadzēja izvākt ugunsbīstamos, viegli uzliesmojošos siltināšanas materiālus. Darba drošībai jābūt līmenī. Ja tādas nebija pilī, ko var runāt par citām iestādēm. Ja sāk ekonomēt drošībai, tas vairs nekur neder.
Nu jau par politisku jautājumu kļuvusi arī lielveikala “Maxima” traģēdijas izmeklēšana. Darba grupa izjuka, un tādu plāno veidot no jauna, bet no pieredzes varu teikt, ka vainīgais šajā lietā jau sen ir zināms. Nevar vainu velt uz strādniekiem. Viņi strādāja pēc projekta. Tas, kurš nepareizi ēku projektēja, arī ir vainīgs.
Rūpējoties par strādniekiem, pagājušajā nedēļā “Lau-ma — A” savus santehniķus apgādāja ar bahilām. Ejot pie klientiem pārbaudīt ūdens piegādes un santehnikas sistēmu, dzīvokļos neienesīs dubļus. Daudz tas nemaksāja, bet ieguvums ir būtisks, tajā skaitā arī uzņēmuma prestižam.
Toties Aizkraukles un citu mazo pilsētu prestižam noteikti laba nebūtu citviet, tajā skaitā arī kaimiņos Jēkabpilī, apspriestā ideja par maksas noteikšanu iebraukšanai pilsētā. Neesmu pret iebraukšanas maksas ieviešanu Jūrmalā. Naudu iegulda pilsētas attīstībā, un ieguvēji ir visi, kuri to apmeklē. Mazpilsētās, īpaši tādās kā Aizkraukle, iebrauktu vēl mazāk cilvēku, kas noteikti nesekmētu to ekonomiku.
Priecājos, ka Rīgā vismaz līdz šīgada beigām saglabās nemainīgas sabiedriskā transporta biļešu cenas. Ar biļešu cenām cilvēkus nevajag diskriminēt. Kā jutīsies rīdzinieka draugs, kad, kopā braucot, vienam vajadzēs maksāt divas reizes vairāk? Neērti. Kompromiss jārod tur, “augšā”.
Nevajag politiku iejaukt sportā. Atbalstu mūsu prezidenta teikto, ka olimpiskajās spēlēs piedalās sportisti no visas pasaules, tāpēc jāievēro šo spēļu princips un politiskās nesaskaņas nav jācilā. Par drošību gan ir jārūpējas, tāpēc ap Sočiem koncentrētie armijas spēki nav nekas ārkārtējs.
Skandāli un pastiprinātie drošības pasākumi neliedza piektdienas vakarā baudīt ziemas olimpisko spēļu atklāšanu. Skatoties pārraides no Sočiem, vispirms jūtu līdzi Latvijas sportistiem. Sacensībās, kurās mūsējie nepiedalās — Krievijas pārstāvjiem. Kādām trim medaļām, īpaši cerot no Dukuriem, Latvijai jābūt. Pat ja medaļu nebūs, tas, ka Latvijas komanda šajās spēlēs ir tik liela, jau ir sasniegums.
Brīvos brīžus starp spēļu vērošanu televīzijā, kad bija piemēroti laika apstākļi, veltīju mājas apkārtnes sakopšanai. Laiks apzāģēt ābeles, un, lai neslāpst zivis, dīķu ledū saurbu āliņģus.
