Vismaz deviņās Eiropas Savienības (ES) valstīs jau šogad tiks
pārsniegtas piena kvotas un būs jāmaksā soda naudas, un nākamgad tas
draud vēl lielākai valstu grupai, tostarp Latvijai, biznesa portālu
“Nozare.lv” informēja biedrībā ”Zemnieku saeima”.
Vakar Briselē Eiropas lauksaimnieki aicināja Eiropas Komisijas (EK)
amatpersonas meklēt risinājumus, piedāvājot veikt piena kvotas korekciju
pēc tauku satura. Tikšanās ar Eiropas Komisijas (EK) pārstāvjiem tika
organizēta, lai šo jautājumu aktualizētu pirms zemkopības ministru
tikšanās 17.februārī, kur tiks izskatīts jautājums par piena nozares
attīstību pēc 2015.gada 31.marta, kad Eiropā tiks atcelta piena kvotu
sistēma.
Biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja vietniece Maira
Dzelzkalēja pieprasa Zemkopības ministrijai (ZM) “ārkārtīgi steidzami”
meklēt atbalstu citās valstīs un demonstrēt “stingru, pārliecinošu
pozīciju” 17.februāra un 18.februāra Ministru padomē, lai novērstu
iespējamās soda naudas Latvijas piena ražotājiem.
Tikšanās laikā tās dalībnieki akcentēja gan to, ka soda naudas
visnegatīvāk skars tieši jaunos lauksaimniekus, kuri ražošanu sākuši
nesen un kuriem nav pietiekošas finanšu rezerves kvotu pirkšanai, vai
soda naudu maksāšanai, bet kuri veidos Eiropas lauksaimniecības nākotni,
gan vairumu jauno valstu (Latviju, Igauniju, Poliju), kurām pirms
iestāšanās ES bija novājināta piena lopkopība, bet patlaban nozarē ir
notikušas ievērojamas strukturālas pārmaiņas.
Sarunās ar EK augstākajām amatpersonām tika pausts skaidrs signāls,
ka piena reforma bija pārāk smags jautājums un patlaban, ja vien nenāk
pietiekoši stingri signāli no dalībvalstīm, nav politiskās vēlmes atvērt
diskusijas par šo jautājumu. Par pietiekoši stipru signālu tiek
uzskatīts pieprasījums no ES dalībvalstu vairākuma. Tādēļ tuvākās
nedēļas laikā gan no lauksaimnieku organizāciju, gan dalībvalstu
ministriju puses notiks aktīvas sarunas un koalīcijas partneru
meklēšana.
Patlaban 11 valstu 19 lauksaimnieku organizācijas ir parakstījušas
kopīgu vēstuli, kurā lūdz meklēt risinājumus tam, ka šajās valstīs
iziešana no piena kvotu režīma radīs problēmas.
Lēmums par piena reformu Eiropā tika pieņemts 2006./2007.gadā un
paredz piena kvotu izbeigšanos pēc 2015.gada 31.marta. Lai palīdzētu
piena nozarei pakāpeniski pielāgoties brīvajam piena tirgum, reforma
paredzēja ikgadēju kvotas pieaugumu, izņemot pēdējo kvotas gadu.
Patlaban, kad pieprasījums pēc piena produktiem visā pasaulē ir
pieaudzis un piena cenas ir necerēti augstas, ir neloģiski pēdējā piena
kvotu gadā neturpināt pakāpenisko piena ražošanas pieaugumu Eiropā.
Ja netikšot atrasti kompromisi un iepriekšējie lēmumi netiks
koriģēti, tad divos gados soda naudās no Eiropas, tostarp Latvijas,
piena sektora tiks izņemti līdz pat 500 miljoniem eiro, kurus varētu
ieguldīt sektora attīstībā un konkurētspējas palielināšanā, tostarp
apgūstot strauji augošos Āzijas tirgus, skaidro ”Zemnieku saeimā”.
Vakar, 5.februārī, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētāja
vietniece Dzelzkalēja kopā ar deviņu valstu lauksaimnieku organizāciju
pārstāvjiem tikās ar augstākajām Eiropas Komisijas (EK) amatpersonām –
Eiropas Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Dačiana
Čološa biroja vadītāju Georgu Hausleru un “DG Agri” direktoru Hermanu
Versteijlenu, lai paustu savu nostāju par piena politikas “mīksto
piezemēšanos”.
