Bez viņa palīdzības mēs, iespējams, zaudētu vietu augstākajā divīzijā. Arī Latvijas hokeja valstsvienības galvenais treneris Teds Nolans nekautrējās izcelt 20 gadu vecā vārtsarga Kristera Gudļevska ieguldījumu pasaules čempionātā Helsinkos, kur izlases jaunpienācējs kļuva par lielāko atklājumu Latvijas komandā.
— Kura Latvijas pilsēta tagad var lepoties ar vārtsargu Gudļevski?
— Uz bērnudārzu gāju Skrīveros. Līdz 6. klasei mācījos Koknesē, bet pēc tam pārcēlos uz Rīgu un absolvēju 19. vidusskolu. Hokeju es sāku spēlēt Aizkrauklē. Koknesē mums bija skolotājs un hokeja treneris Ivars Māliņš. Ja nebūtu viņa, es hokeju nespēlētu. Viņam komandā bija nepieciešams vārtsargs, tāpēc pavaicāja, vai nevēlos pamēģināt. Vispirms gan florbola treniņā viņš iedeva hokejista formu. Tā tas viss sākās. Māliņš mani katru dienu veda no Kokneses uz treniņiem Aizkrauklē. Lai vieglas smiltis arī Ojāram Rodem (savulaik strādāja par hokeja treneri Aizkrauklē — aut.). Viņš arī manā dzīvē bija ietekmīga persona.
— Esi spēlējis arī florbolu?
— Jā, pārstāvēju savu Rīgas 19. vidusskolu. Man gan patīk daudzas sporta spēles. Koknesē spēlēju arī futbolu, basketbolu un tautas bumbu. Esmu bijis Latvijas čempions tautas bumbā. Neilgu laiku esmu trenējies arī vieglatlētikā.
— Ģimene pārcēlās uz Rīgu, lai tu varētu turpināt trenēties hokejā?
— Tēvs pārbrauca strādāt uz Rīgu un ar viņu kopā arī mamma ar brāli. Es gribēju vēl vienu gadu spēlēt Aizkrauklē. Paliku pie tēva vecākiem un tikai pēc gada pārcēlos uz Rīgu, kur par maniem treneriem kļuva Gints Bisenieks un Gints Bikars. Sākumā trenējos “Volvo” hallē, pēc tam no Bolderājas braucu uz LSPA halli.
— Kurš tev ielika pamatus, kā pareizi ķert ripas?
— Pats pirmais bija Aizkrauklē — Valērijs Koreškovs. Līdz “HK Rīga” balstījos uz viņa mācīto, epizodiski gan viens otrs man deva padomus. Patiesībā jau ir tā, ka komandu galvenajiem treneriem ir vienalga, kādā veidā vārtsargi atsit ripas. Galvenais, lai komanda nezaudētu vārtus. Ja ir vārtsargu treneris, tad viņš jau redz detaļas, kas būtu uzlabojams. Kad trenējos pie Ginta Bisenieka, viņš ik pa laikam pieaicināja speciālistus, piemēram, Pēteri Skudru un Sergeju Naumovu. Viņi bija neizpratnē, redzot, kā es atsitu ripas. “Dinamo” sistēmā Naumovs mani atkal sāka mācīt gandrīz vai no nulles. Bija ļoti piekasīgs. Kā robotam vajadzēja atstrādāt ripas atsišanu. ◆
