Satraukumu Latvijā jau tik nestabilajā cūkkopības nozarē radījis no dienvidiem tuvāk nākošais Āfrikas cūku mēris. Konstatēts pāris inficētu cūku Lietuvas pierobežā ar Baltkrieviju un Poliju. Aprēķināts, ka ar pašreizējo slimības pārvietošanās ātrumu pēc gada tā nonāks arī pie mums. Par to, vai cūkkopības nozare ir apdraudēta un ko darīt, lai epidēmiju novērstu, saruna ar Kokneses novada un vienu no vadošajiem Aizkraukles reģiona veterinārārstiem Valēriju Žabinski.
Kuiļi saplēš
vēderus
Sarunāt tikšanos ar Valēriju Žabinski gandrīz neiespējami. No agra rīta līdz dienas beigām viņa laiks saplānots, papildus vēl nemitīgi zvana telefons, un no mierīgā ritmā praktizējoša veterinārārsta jākļūst par “ātro” palīdzību. Gan vasarā, gan tagad, ziemas mēnešos, aktuāla ir mākslīgā apsēklošana. Šo pakalpojumu jāsniedz vai katru dienu. Pēdējā gada laikā mazāk ir darba, kas saistīts ar cūkkopību, jo saimniecības, kurās agrāk turēja sivēnmātes, lielo izmaksu dēļ sivēnus izvēlas pirkt. Arvien mazāk izsaukumu arī aitu ganāmpulkiem, jo ikdienas darbos, tajā skaitā aitu atnešanās laikā, iemaņu pietiek pašiem aitkopjiem. Bioloģiskajās saimniecībās lopus ar zālēm ārstēt aizliedz darbības specifika, un ārsta iejaukšanās pieļaujama tikai akūtos gadījumos. Reti, bet tomēr ir daži ārkārtas gadījumi, kas saistīti ar medību suņu traumām. Visraksturīgākie — mežakuiļu savainoti medību suņu vēderi.
Kad teļš apdraud govi
Otrdienas, 4. februāra, darba plānā bija arī apgrūtināta atnešanās kādai govij nepareizi saliektās teļa kājas dēļ. Veterinārārsts stāsta, ka pirms tam devies izsaukumā naktī, kad līdzīgs gadījums bijis Pļaviņu pusē. Strādāt nācies salā gluži vai klajā laukā — liellopu nojumē.
Kopā ar kolēģi — veterinārārstu Ingaru Vuškānu — darbības lauks sadalīts Daugavas labajā un kreisajā krastā, bet, kad kolēģis viens netiek galā vai dodas atvaļinājumā, Valērija kungs dodas arī uz kreiso krastu, piemēram, uz Zalves pusi. Šajā gadījumā un pēdējā laikā arvien biežāk, vidēji 15 reižu gadā, nācies palīdzēt, kad govij izkritusi dzemde.
Vai vienmēr un ātri izdodas noteikt diagnozi? Trīsdesmit gadu ir pietiekami ilgs laiks, lai sasniegtu augstu meistarību. Strādāt bieži vien nākas, paļaujoties tikai uz tausti, kā aizvērtām acīm. Apsēklojot piena govis, īpaši pārejas periodā, ar gaļas liellopu sēklu, jācenšas izvēlēties šķirnes, lai teliņš būtu augumā mazāks un dzemdības vieglākas. Tomēr joprojām gadoties situācijas, kad sarežģīta atnešanās saistīta tieši ar nesamērīgi liela auguma teļu. ‘Angus’ un ‘Limuzīns’, šķirnes ir ieteicamās, bet ‘Šarolē’ var radīt sarežģījumus. Pārāk lieli teļi ir arī dzemdes izkrišanas cēlonis.
Ekonomisko slimību daudz
Saistībā ar apdraudējumu Āfrikas cūku mēra dēļ cūku fermās, īpaši tajās, kurās dzīvnieku skaits ir simtos un tūkstošos, saimnieki par novietnes aizsardzību šobrīd rūpējas pastiprināti. “Kaut būsi labs draugs saimniekam, lai nokļūtu fermā, nāksies pilnībā noģērbties, nomazgāties, pārģērbties apmeklējuma drēbēs un apavos. Izejot tā pati procedūra, ieskaitot mazgāšanos dušā,” stāsta Valērija kungs. Mazās saimniecībās ar dažiem dzīvniekiem vajadzētu ievērot līdzīgus noteikumus — ne draugiem, ne radiem pie cūkām nav ko iet. Un tas ne tikai šobrīd, kad netālu vīd mēris. Cūkām tā saukto ekonomisko slimību spektrs ir plašs. Pārsvarā tās var ievazāt ar barību un vaislas materiālu. Ar regulāru vakcinēšanu pagaidām slimības izdodas turēt attālumā, bet, rodoties jaunai slimībai, sekas var būt katastrofālas. Tāpēc kūtis jāsargā — durvis, logi jāaizver, jādarbojas ventilācijai, jāsaglabā iekšējais mikroklimats. Mušas jāindē un jānodrošinās pret putnu iekļūšanu fermā. Novietnēs, kurās dzīvnieku skaits ir desmitos tūkstošu, ir kā ķirurģijas nodaļā. Šobrīd potenciālas briesmas noteikti rada mežacūkas.
Hroniski slimās klaiņo
Daloties pārdomās par notikumiem Lietuvā, Valērijs Žabinskis teic, ka ar Āfrikas cūku mēri inficētie dzīvnieki nebija nobeigušies, bet gan nomedīti. Tas liek domāt, ka viņas bija hroniski, ne akūti slimas un šajā teritorijā, visticamāk, tādas cūkas mīt joprojām.
Ja kāds bezatbildīgs mednieks tādu nomedīs, iekšas izbaros mājas cūkai, un, kad savukārt viņa nobeigsies, bet gaļu iesālīs vai nokūpinās, vīruss tajā var saglabāties līdz pat gadam. Vedot tādu gaļu līdzi, ciemos braucot, inficēt var plašu teritoriju. ◆
