Zinātnieki noskaidrojuši, kā darba dienas ilgums ietekmē cilvēka prāta spējas.
Cilvēki, kuru darba diena iesniedzas krietni pāri noteiktajam darba laikam, riskē sajukt prātā.
Somijas Darba aizsardzības institūta zinātnieki ir veikuši pētījumu, kurā piedalījās divi tūkstoši britu ierēdņu, un noskaidrojuši, ka gara darba diena izraisa nervu sistēmas traucējumus, pasliktina atmiņu un samazina vārdu krājumu.
Vairākus gadus ilgušajā pētījumā piedalījās divas ierēdņu grupas: viena strādāja likumā noteiktās 8 stundas dienā, bet otra pastāvīgi “aizstrādājās” un pavadīja birojā kopumā 55 stundas nedēļā. Visiem eksperimenta dalībniekiem bija jāatbild uz testa jautājumiem, un tā rezultāti ļāva zinātniekiem novērtēt pētījuma dalībnieku īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu, spēju argumentēt savu viedokli, kā arī vārdu krājumu.
Noskaidroja, ka cilvēka prāta spējas ir tieši atkarīgas no darba nedēļas ilguma: zinātnieki konstatēja, ka darbaholiķiem ir īslaicīgi atmiņas traucējumi un samazināts vārdu krājums. Pēc ekspertu domām, cilvēkiem, kuri nepārtraukti strādā, rodas smadzeņu darbības traucējumi un ar laiku zūd prāta spējas.
Tādas pašas sekas var izraisīt arī slikti darba apstākļi: nesabalansēta diēta, pilnvērtīgas komunikācijas un fizisku vingrinājumu trūkums. Pēc zinātnieku domām, pētījuma rezultāti pirmām kārtām būtu jāņem vērā darba devējiem, jo darbinieku nepareizā darba un atpūtas stundu proporcija traucē viņiem adekvāti veikt savus pienākumus.
Šādi pētījumi tiek veikti kopš 1985. gada, un tādēļ jau pirms vairākiem gadiem ir izdevies pierādīt, ka darbaholiķi biežāk nekā pārējie darbinieki slimo ar sirds un asinsvadu slimībām.
Noskaidroja arī, ka cilvēki, kuri strādā virsstundas, par 60% biežāk cieš no stenokardijas un sirdslēkmēm. Pētījumā piedalījās 10 308 cilvēki, no viņiem 369 nomira no sirds nepietiekamības vai pārcieta infarktu.
Taču ar veselību riskē tikai tie darbaholiķi, kuri negūst baudu no sava darba — ir pārliecināti spāņu zinātnieki no Saragosas universitātes. Pēc viņu domām, cilvēki, kuri piekrīt strādāt ilgāk par oficiālo darba laiku, būdami patiesi aizrāvušies ar darba procesu, gluži otrādi, labāk tiek galā ar stresa situācijām. Pētnieki noskaidrojuši arī to, ka no dažādām negatīvām garlaicīga darba blaknēm, piemēram, pastāvīgām galvassāpēm, biežāk cieš vīrieši, bet vienmuļākā nodarbe, kas var kļūt par vājprāta iemeslu, ir darbs apkalpošanas sfērā.
