Rīt Pļaviņu novada ģimnāzijā būs žetonu vakars. Šis notikums Pļaviņās ir neparastāks kā citās skolās, jo diena sākas ar tradīciju — absolventu un skolēnu basketbola spēli. Pirmais mačs notika gandrīz pirms 40 gadiem — 1976. gadā.
Ierosina skolotājs
“Derētu uzrakstīt par jauko žetona vakara tradīciju Pļaviņās,” vēstulē rosināja Pļaviņu vidusskolas absolvents Edgars Kalnriekstiņš.
Viens no šī pasākuma idejas autoriem un rīkotājiem ir 1975. gada absolvents Gatis Peņģerots, kurš strādā Rīgā, bet Pļaviņās sastopams vien brīvdienās.
— Kā radās absolventu un skolēnu spēles ideja? — jautāju Gatim.
— Mācoties Pļaviņu vidusskolā, pie skolotāja Rūdolfa Lietavieša trenējos basketbolā. 1976. gadā mēs, abu klašu absolventi, skolotāja mudināti, ieradāmies uz draudzības spēli ar vidusskolas abiturientiem. Tā mēs, 1975. gada absolventi — Māris Bērziņš, Jānis Ikaunieks, Jānis Sārna, Jānis Liepiņš, Gatis Peņģerots, Māris Jaunašāns, Aivars Oliņš, Paulis Mickevičs, Viktors Dzalbe, Ludvigs Vucāns — žetona vakara priekšpusdienā, paši pat nenojaušot, aizsākām tradīciju, kuru pārņēma turpmāko gadu Pļaviņu vidusskolas absolventi. Vēlāk sagādājām arī ceļojošo kausu un formastērpus. Skolotājs Lietavietis pirms spēlēm mums parasti teica: “Šogad man stipri zēni, jums, veči, nav cerību!”. Tas mūs tikai vēl vairāk iedvesmoja.
Rodas jaunas
idejas
Ir teiciens — ja velnam atdod mazo pirkstiņu, viņš paņem visu roku. Tā bija arī ar šo pasākumu. Katru gadu turnīrā iesaistījās jauni absolventi, un radās idejas, kas pat vēl nebija redzētas lielā basketbola laukumos Latvijā — absolventu mača starplaikos skanēja mūzika, dejoja karsējmeitenes, tika izdota turnīram veltīta avīze, gatavoti diplomi, notika kopīga fotografēšanās.
Vēlāk kodolam pievienojās iepriekšējo gadu Pļaviņu vidusskolas absolventi Māris Ikaunieks, Guntis Pakalns un Aleksandrs Kondratskis, kuri savukārt ierosināja dibināt sava basketbola skolotāja Artūra Grīvnieka kausa izcīņas sacensības 100 basketbola soda metienos, pašiem finansiāli tās atbalstot. Aigars Tilhens uzdāvināja jaunu turnīra ceļojošo kausu, kad iepriekšējais bija nonācis turnīra uzvarētāju glabāšanā. Arī citi absolventi kopīgi un individuāli ir dāvinājuši skolai basketbola inventāru un laukuma aprīkojumu.
Piemin mūžībā
aizgājušos
Bija gadi, kad par kausu azartiski cīnījās pat desmit un vairāk komandu un spēles līdzjutēju pārpildītajā sporta zālē ieilga līdz žetona vakara sākumam. Ar laiku precizēja kausa izcīņas sacensību nolikumu, iesaistīja absolventu bērnus, komandas veidoja gada garumā vai satikās sporta zālē, iedibināja jaunas tradīcijas un rituālus. Gāja gadi, un arvien biežāk, atklājot gadskārtējo tikšanos basketbola laukumā, ar klusuma brīdi pieminēja mūžībā aizgājušus skolasbiedrus un skolotājus…
Pļaviņu vidusskolas absolventu basketbola mači ir viena no vecākajām sporta tradīcijām pilsētā pēc Pļaviņu kausa izcīņas šahā un Vecgada balvas slēpošanas sacensībām “Jaujās”. Latvijā basketbola turnīrus vidusskolu absolventi organizē Salacgrīvā, Limbažos, Alojā, Valmieras 5. un Rīgas 49. vidusskolā un citur. Ir ideja, kura gan nav īstenota — basketbola laukumā tikties ar citas pilsētas vidusskolas absolventiem.
Piedalās draudzības spēlē
— Vai rīt būsiet skolā?
— Protams. Pateikties savai skolai, skolotājiem un skolasbiedriem ir dzinulis, kas katru no mums ved uz dzimto skolu februāra pirmajā sestdienā, neskatoties, kur katrs šobrīd dzīvojam un strādājam. Nu jau vairākus gadus mēs, kuriem 50 un vairāk gadu, nepiedalāmies Pļaviņu vidusskolas absolventu kausa izcīņas turnīrā, taču tam aktīvi jūtam līdzi, priecājamies par jauno basketbolistu azartu un veiksmēm, paši noslēgumā gan nospēlējam draudzības spēli ar vidusskolēniem. Vēlētos arī šogad Pļaviņu vidusskolas 38. absolventu turnīrā satikt kopīgi iedibinātās tradīcijas atbalstītājus un uzspēlēt basketbolu. Priecājos par katru jaunieti, kurā šī tradīcija veidos un nostiprinās savas skolas un pilsētas patriotismu.
No pārguruma
aizmieg
Rīt Pļaviņās no Jaunkalsnavas ieradīsies arī Aigars Tilhens, kurš skolu beidza 1981. gadā.
— Esmu izlaidis tikai kādus trīs vai četrus mačus. Tagad gan lielajās sacensībās nepiedalīsimies, bet paši savā starpā uzspēlēsim. Kad bija krīzes laiks, katru gadu uzdāvinājām skolai pa kādai bumbai, arī rezultāta tablo ir absolventu dāvinājums, — atklāj Aigars Tilhens. — Taču patiesībā, man šķiet, šim rakstam vajadzēja būt veltījumam mūsu skolotājam Rūdolfam Lietavietim. Viņš bija fantastisks cilvēks, sava darba fanātiķis. Vienu dienu nedēļā mums basketbola treniņi bija pirms stundām, pārējās dienās — pēc stundām. Atceros, ziemā skolotājs pēc slēpošanas stundām vēl pārguris nāca pie mums uz treniņiem. Dažkārt gadījās — sadalīja mūs komandās un pēc tam pats no pārguruma aizmiga. Pamodās tik treniņa beigās. Lai gan Pļaviņu vidusskola nosacīti tika uzskatīta par slēpotāju skolu, Lietavieša trenētie zēni “izgrieza pogas” Jaunjelgavas skolas zēniem, kuri bija republikas čempioni. ◆
