Vaļasprieks — dziedāšana, tautasdejas. Izglītība — maģistra grāds ekonomikā. Darbs Aizkrauklē, dzīvesvieta Sērenes pagastā. Oskaru Zviedri satieku, kad viņam beigusies darbdiena un ir brīvs vakars — nav jāsteidzas uz mēģinājumiem.
Teorija atšķiras no prakses
— Ar ko tu ikdienā nodarbojies?
— Nu jau pusgadu strādāju uzņēmumā “Aizkraukle A” par materiālu uzskaites grāmatvedi. Kad meklēju darbu, skatījos arī piedāvājumus Rīgā, taču tad jāapsver, vai, nosedzot ceļa vai īres izdevumus, no algas kaut kas paliktu pāri. Šobrīd Latvijas darba tirgū ar labu izglītību vien nevienam neesi vajadzīgs, nepieciešama pieredze. Tāpēc jāsāk pakāpeniski. Varbūt izaugsme noritētu ātrāk, ja studējot būtu bijusi iespēja strādāt šajā jomā. Teorētiskās zināšanas, ko sniedz augstskolā, stipri atšķiras no tā, kas būtu jāzina praksē. To sapratu jau praksē Valsts ieņēmumu dienestā, arī Aizkraukles novada pašvaldībā. Esmu apmierināts ar darbu, varu daudz ko jaunu apgūt. Iepriekšējā darbavietā jau bija sākusies rutīna. Man patīk iet uz priekšu, nevar stāvēt uz vietas, citādi paliec par pūpēdi.
— Un kāds bija tavs pirmais darbs?
— Strādāt sāku tūlīt pēc vidusskolas beigšanas. Izvēlējos meklēt darbu Aizkrauklē, devos uz Nodarbinātības valsts aģentūras filiāli, lai pieteiktos “bezdarbniekos”. Tur palūdza vēl kādu laiku darbu pameklēt un atgriezties, ja meklējumi nebūs veiksmīgi. Tieši tobrīd “Staburagā” pamanīju sludinājumu, ka Pļaviņu HES vajadzīgi apsargi. Pieteicos, pabeidzu kursus un sāku strādāt.
Vērtība —
valodas
— Kas būtu jāņem vērā jauniešiem, lai paaugstinātu konkurētspēju darba tirgū?
— Tās noteikti ir svešvalodu zināšanas. Ja ir laba vismaz divu svešvalodu prasme, tad iespēja atrast labu darbu ir daudz lielāka.
— Vai vidusskolā jau zināji, kur vēlies studēt?
— Īsti nezināju, ko tieši vēlos mācīties, man patika matemātika un ekonomika. Vidusskolā aizrāvos arī ar programmēšanu, tomēr tas palika vaļasprieka līmenī. Aizvadītajā gadā pabeidzu Rīgas Tehniskās universitātes Inženierekonomikas un vadības fakultāti. Pēc septiņu gadu ilgām studijām ieguvu maģistra grādu ekonomikā.
— Daudzi jaunieši dodas labākas dzīves meklējumos uz citām valstīm. Vai tu esi apsvēris šādu iespēju?
— Uz ārzemēm mani “nevelk”. Varbūt kādreiz nākotnē, ja karjerā viss labi veiksies, radīsies tāda iespēja. Tomēr ilgstoši es nevēlētos dzīvot citā valstī. Viss var gadīties. Darba dēļ gan varētu mainīt dzīvesvietu Latvijā. Pagaidām Aizkrauklē mani saista ne tikai tuvinieki un darbs, bet arī vaļasprieks — dziedu un dejoju.
Uz skatuves kopā ar mammu
— Kā aizrāvies ar šīm lietām?
— Dziedu kopš 1998. gada, kad Antra Zīlīte, sākumskolas mūzikas skolotāja, mani uzaicināja pievienoties vokālajam ansamblim. No tā laika ar nelieliem pārtraukumiem esmu dziedājis vienmēr. Vairākus gadus Aizkraukles novada ģimnāzijas korī “De Cantare”, bet kopš 2007. gada — Aizkraukles novada kultūras nama jauktajā korī “Aizkraukle”. Interesanti, ka gadu iepriekš šajā korī sāka dziedāt mana mamma. Rudenī piepildīju vienu no savām vēlmēm — sāku dejot. Kad strādāju apsardzē, maiņu darba dēļ nevarēju to darīt. Ja korī izlaid kādu mēģinājumu, tas nav tik būtiski, ar dejām ir citādi.
— Pašdarbība ir ‘‘aizvedusi” arī uz citām valstīm?
— Ar kori esam bijuši Moldovā, Vācijā, Lietuvā un Igaunijā. Postpadomju valstīs ir līdzīgas izjūtas kā Latvijā. Liela nesakārtotība dažādās jomās, valodu problēmas.
— Izjūtas atšķiras, sniedzot priekšnesumus ārzemēs un Latvijā?
— Neatkarīgi, uz kuras skatuves esi, vienmēr centies parādīt labāko, ko spēj. Esot ārpus Latvijas, varbūt nav tik liels satraukums.
Ja dara, tad
pamatīgi
— Esi piedalījies Dziesmu svētkos?
— Četras reizes Dziesmu un deju svētkos esmu dziedājis un ļoti vēlētos nākamajos svētkos piedalīties kā dejotājs. Manuprāt, mūsu deju un koru apriņķa kolektīviem ir labs līmenis. Galvenā problēma gan ir tāda, ka trūkst gados jaunu cilvēku — pašdarbnieku vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Jauniešu un senioru kolektīvi ir, bet iztrūkst vidusposma. Esmu saņēmis ielūgumus pievienoties dziedātājiem no vairākiem vietējiem kolektīviem, arī no Rīgas.
— Ielūgumus nepieņēmi?
— Nē, tas nav nopietni — skraidīt pa n—tajiem pasākumiem, visam taču nepietiks laika. Manuprāt, ja dari, tad dari kārtīgi, citādi nemaz nav vērts sākt. ◆
