Viņa skatiens ir mierīgs un koncentrēts, ar taustāmu iekšējo spēku. Viņš iecietīgi ieklausās pārējos runātājos. Viņš atzīst savas kļūdas, viņš ir bijis neiecietīgs, nesaticīgs, nav ieklausījies partneros, cīnījies daudzās frontēs vienlaikus.
Tā ir pagātne. Tagad ir ilgi un paškritiski pārdomājis savas kļūdas, ir apņēmies laboties, ir labojies un tagad atgriežas. Viņš ir pati lēnprātība un pieticība, viņš tagad neprasa pat nieka pusmiljonu par atgriešanos. Viņš tagad ieklausās citos, runā nesasteigti un pārdomāti, un, protams, pilnīgi pareizi. Viņš tagad zina vairāk kā jebkad, ko vajag Latvijai. Viņa koncentrētais, fascinējošais un aptverošais skatiens ar puspaceltu roku plašā vēzienā pārslīd Latvijas ārēm, un tuvākie viņa palīgi ar apburoši saprotošām sejām seko šim pravietiskajam mājienam, tik pārliecinoši kā suns seko desas gabalam saimnieka rokā. Šajā vēzienā ir ielikts viss gara spēks, viss gigantiskās domas planējums, viss dižais vēriens. Viss pateikts šajā vēzienā. Kas nesaprot, lai vaino sevi.
Viņš zina, kas jādara, un pirms viņa neviens to nav varējis aptvert un pateikt. Labi, ka mums viņš tāds ir!
Latvijā ir jāatbalsta ražotāji, arī savējie, Latvijas! Visi! Tas ir kaut kas jauns, nedzirdēts, es nekautrēšos — ģeniāls. Lūk, kur slēpjas nepieciešamais attīstības paātrinājums. Un viņš balstīs — visus līdz pēdējam! Viņš, protams, neatklāj, kā to darīs, bet tas jau arī mirstīgajiem nav jāzina, kurš katrs jau to nemaz nespēj saprast, jo nav dota šī dievišķā dzirksts kā viņam, kam dzirksteļu pilna galva. Viņš dos komandu, un viss notiks. Svarīgi, ka viņš zina — kā… Tas ir galvenais.
Viņa rīcībā ieroču būs pietiekami, un tie būs stipri ieroči. Tam var ticēt. Viņš ieviesīs konkurētspēju veicinošus nodokļus, tādus, kas nedzen ēnu ekonomikā. Viņš ieviesīs principu — viena kontrole N gados, kas nepārslogos uzņēmumus ar dažādām nevajadzīgām pārbaudēm. Tie nav tukši vārdi, to dziļumā ir apslēpta virsdoma, dzinējspēks, ja gribat. Lūk, kā!
Ekonomika ir kā puķe, ko nevar uzziedināt ar varu, bet, lai tā ziedētu, vajag labu augsni, rūpes, attieksmi un arī pacietību — tā domā viņa līdzbiedri. Viņš zinās, kā to realizēt. Viņš jaunībā “uztaisīja” stipru naudu, pasaulē gandrīz stiprāko, un tā tas palika līdz valsts nepieredzēti straujā uzplaukuma galam. Melo tie, kas paklusām murkšķ, ka šīs stiprās naudas dēļ, un ne tikai, tagad simtiem tūkstošu latviešu klīst pa daudzām Eiropas un citām valstīm. Viņam labāk zināms, kāpēc viņi klīst. Kad viņš vadīs valsti, vairs neklīdīs. Viņš tā izdarīs! Viņš zina vārdus, kā to apturēt.
Ja tauta noticēs un atbalstīs, bet raksta autors ir pārliecināts, ka tā būs, tad beidzot Latvijai būs īstais vadītājs, kas izvedīs valsti no visvairāk atpalikušo pulciņa un ievedīs visattīstītākajās. Saulvedis jau atkal raušas zirgā, un šoreiz tas nebūs nekāds nodzīts kleperis, bet īsts zelta zirgs. Ar to varēs uzjāt taisni stikla kalnā, nevis tikai apjāt, kā tas jau ir gadījies pagātnē. Tagad viss notiks! Un tas notiks, bazūnēm pūšot, baznīcu zvaniem svinīgi skanot un visiem lielgabaliem salutējot!
Tāpēc stāsimies visi viņa partijā, visi kā viens, kam ir dzirksteles galvā. Arī es stāšos, ja ņems. Mazliet baidos, jo man ar dzirkstelēm galvā ne visai. Es gandrīz nekā no visa tā nesaprotu. Bet gribēšana man ir.
