Pļaviņu novada domes civilās aizsardzības komisijas sēdē izskatīja priekšlikumu Nodrošinājuma valsts aģentūrai (NVA), nosūtot tai vēstuli ar aicinājumu rast risinājumu.
Pļaviņu novada domes priekšsēdētāja Gunta Žilde stāsta, ka pēdējo gadu laikā domnieki uzklausījuši vairākus speciālistus, kuri ieteikuši ledu gan zāģēt, gan spridzināt: “Lai to paveiktu, vajadzīga speciāla tehnika, uz ledus nesūtīsim cilvēkus vai traktoru. Diskutējām par to, ka ledus vienlaikus nesāk iet visās vietās — vispirms Lielupes baseinā un tad Daugavā, tāpēc šāda speciāla tehnika noderētu visām pašvaldībām, kurām aktuāli pavasara pali. Vēstuli sūtījām arī ar domu — varbūt ir kādas citas idejas un risinājumi, lai kopīgi varētu novērst plūdus? Citādi iznāk tā — cilvēkus glābt mums palīdz visi, bet preventīvie darbi paliek tikai pašvaldības ziņā.”
Pļaviņu novada dome ir nosūtījusi vēstuli NVA ar lūgumu izskatīt priekšlikumu iegādāties piemērotu tehniku un aprīkojumu ledus frēzēšanai un zāģēšanai, kas noderētu visām pavasara plūdu riska pakļautajām pašvaldībām. Vēstulē pļaviņieši pamatojuši tehnikas vajadzību preventīvo darbību veikšanai plūdu riska samazināšanai Daugavā pie Pļaviņām.
Civilās aizsardzības komisija pēdējo gadu laikā pieņēmusi lēmumus par vairākiem preventīvajiem darbiem, lai laikus novērstu plūdus — ir gan spridzināts ledus, gan kaisīta kūdra. Tas nedaudz samazina plūdu risku, tomēr nenovērš to pavisam. Vairāki speciālisti ieteikuši ledu frēzēt vai zāģēt, tādējādi pārraujot tā monolīto sastāvu un ļaujot tam izkustēties Daugavas Bebrulejas līkumā, kur katru gadu rodas ledus sablīvējums. Lai to izdarītu, vajadzīga īpaša tehnika, kuras Pļaviņu novada domei nav, tāpēc pašvaldība kopā ar valsts institūcijām cer rast risinājumu plūdu riska samazināšanai Pļaviņās.
