Par nebūšanām, neizdarībām bieži uzzinām no jums, lasītāji. Pamanot kaut ko aizdomīgu un neikdienišķu, nereti kāds piezvana vai satraukts atnāk uz redakciju, lai par to pastāstītu.
Aizvadītā gada pēdējās dienās piedzīvojām kuriozu gadījumu — “suņa lietu”, kas liecina par to, ka neesam vienaldzīgi, uztraucamies, kas notiek mums apkārt, esam gatavi viens otram palīdzēt, un tas ir svarīgākais.
Šoreiz gan mūsu — lasītāju un redakcijas darbinieku — kopējais uztraukums no mušas izauga par ziloni, un, atceroties to, var pasmaidīt. Kāds noraizējies lasītājs paziņoja, ka pilsētas centrā pie dīķa esot piesiets suns, kurš izskatoties pamests, droši vien arī izsalcis, nosalis, noskumis un gan jau tur piesiets jau vairākas dienas, un naktīs droši vien neganti smilkstot.
Kā pārbaudīt, vai suns tur sēž 15 minūšu vai trīs dienas, ja neviens viņu iepriekš nebija pamanījis?
“Suņa lieta” vērsās plašumā — kolēģis metās pārbaudīt, kas notiek, vai suns tiešām tur ir, bet kāda kundze jau bija atnesusi sunim barību, savukārt cita kolēģe, satraukta par “novārdzināto” dzīvnieku, piezvanījusi arī Aizkraukles novada domes priekšsēdētājam Leonam Līdumam, jautājot, kā rīkoties, jo suns jāglābj.
Kad nu trauksme bija izziņota visā pilsētā, bijām rīkojušies “operatīvi”, no bankas atgriezās dzīvnieka saimnieks, kurš savu mīluli tur bija atstājis vien uz pārdesmit minūtēm, pat nenojaušot, kādu vētru ūdensglāzē viņa rīcība sacels… ◆